Morfoloģija un bioloģija. Greznā ugunsvabole ir 4,3–4,7 mm gara, ķermenis iegarens, brūns vai melns ar neregulāras formas gaišbrūniem līdz sarkanīgiem plankumiem uz priekškrūšu vairoga un segspārniem. Priekškrūšu vairogs slaids, pirms pamatnes no sāniem vāji ieliekts. Ķermeņa apmatojums uz segspārnu gaišā fona gaišs vai ruds, uz tumšā fona ‒ tumšs. Pieaugušas vaboles (imago) ir efemēras – dzīvo īsu laiku no dažām dienām līdz pāris nedēļām. Kāpurs balts vai gaišdzeltens, ar gaiši oranžu galvu. Attīstības cikls – divi gadi.
Izplatība. Centrāl- un Dienvideiropas suga, sastopama no Francijas līdz Kaukāzam, Turcijas Eiropas daļai, Ukrainai un Grieķijai (Konvička 2017; Young et al. 2020). Latvijai tuvākā zināmā atradne ir Belovežas gāršā Polijā un Baltkrievijā (Jelínek, Kubáň 2009). Nav sastopama Skandināvijas valstīs, Igaunijā, Lietuvā un Krievijas Eiropas daļas boreālajā zonā. Latvijas reģionālā populācija ir līdz šim tālākā zināmā Z virzienā un ir stipri izolēta no citām reģionālajām populācijām. Tā konstatēta tikai vienu reizi – 2020. gadā Gaujas senlejā pie Siguldas (Telnov et al. 2020). Trūkst datu sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai, potenciālais EOO iekļauj visu valsti. Apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2.
Populācija. Pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un to pārmaiņām Latvijā nav veikti. Atrasta tikai viena vabole. Ņemot vērā sugas ekoloģiju un bioloģiju un to, ka tā ir reti sastopama visā tās areālā, Latvijas reģionālās populācijas lielums novērtēts mazāks nekā 5000 pieaugušu indivīdu.
Biotopi un ekoloģija. Suga sastopama aluviālajos mežos gar upēm un strautiem. Kāpuri un imago ir galvenie plēsēji īpatnējā ekosistēmā, kas veidojas uz atmirušo, ūdenī daļēji iegrimušo lapu koku (dižskābarža, gobas, melnalkšņa, ozola, apses, skābarža, vītola) stumbriem (Jelínek, Kubáň 2009; Telnov et al. 2020). Tie uzbrūk Xyleborus ģints mizgraužiem un Rhizophagus aeneus un R. picipes māņspīduļiem un apdzīvo šo mizgraužu galerijas trupošā, slapjā koksnē. Imago sastopami gan uz gulošiem (tostarp daļēji ūdenī iegremdētiem) stumbriem pilnīgi bez mizas, gan zem atmirušas mizas (Jelínek, Kubáň 2009; Telnov et al. 2020). Imago pārziemo zem mizas vai sūnās. Suga iekļauta Centrāleiropas pirmatnējo mežu reliktu sugu sarakstā (Eckelt et al. 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Draudi Latvijā nav pētīti. Visā izplatības areālā suga sastopama nelielā skaitā. Tas skaidrojams gan ar dzīvotnes specifiku, gan ar barības objektu retumu. Sugas dzīvotne – ūdenī iegrimuši vai ūdens tiešā tuvumā esoši nokaltušu lapu koku stumbri noteiktā saules ekspozīcijā un noteiktā mežaudzes kompozīcijā – ir sastopama izklaidus visā valsts teritorijā. Citur Eiropā sugu apdraud ūdenstilpņu tīrīšana, t. i., koku kritalu izvākšana no ūdenstilpēm (B. Dodelin pers. ziņ. 2023), kas Latvijā pagaidām nav aktuāli. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo reģionālajā populācijā ir neliels indivīdu skaits.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas aizsargājamo sugu sarakstā. Ņemot vērā sugas biotopa specifiku un retumu un nelielo reģionālo populāciju, tā ir jāiekļauj aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Vienīgā atradne ir Gaujas Nacionālajā parkā. Jāmeklē suga arī citur Latvijā, un jāaizsargā aluviālie meži. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā dzīvotne un tajā notiekošie dabiskie procesi. Jāsaglabā ūdenī iekritušās lapu koku kritalas un atmirušie koki, it īpaši ūdens tuvumā. No ūdens izvāktās lapu koku kritalas jāatstāj ūdens tiešā tuvumā slapjā vietā.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Fire-coloured beetle – Agnathus decoratus. A Central and Southern European species, found from France to the western Caucasus, Ukraine and Greece and Turkey (Konvička 2017; Young et al. 2020). The Latvian regional population is the northernmost known for the species and is highly isolated from other known populations. In Latvia, the species has been found only once – in 2020 in the Gauja River valley near Sigulda (Telnov et al. 2020). Not enough data are available to calculate the EOO, the potential EOO corresponds with the entire area of the country. The AOO is 4 km2. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. Only one adult specimen has been found in Latvia. The number of individuals in the regional population is estimated to not exceed 5,000. It is found in alluvial forests along rivers and streams. Larvae and adult beetles are the main predators in an ecosystem formed on the trunks of dead, partially submerged deciduous trees (beech, elm, black alder, oak, aspen, hornbeam and willow) (Jelínek, Kubáň 2009; Telnov et al. 2020). It is included on the list of relict species of primeval forests of Central Europe (Eckelt et al. 2017). The species is rare throughout its range. The only reliably known site of the species is in the Gauja National Park. The species is not on in international and national regulatory acts that would protect it. Considering the specificity and rarity of the habitat of the species and the small regional population, A. decoratus is proposed to be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. The species is assessed as Vulnerable (VU) due to the small regional population. Preserving the habitat – fallen barkless deciduous trees submerged or partially submerged in water – is the most convenient way to protect the species. Trees that have fallen into the water must be left in or near the water in a wet place, and other standing and fallen decaying trunks must be left in the habitat.
Literatūras saraksts
