Morfoloģija un bioloģija. Ceru ķauķa lielumā. Pieaugušam putnam ķermeņa virspuses pamatkrāsa sinepju dzeltena, muguras vidus un pleci ar melnām svītrām. Vēderpuse pelēcīgi balta ar izteiktām tumšām garensvītriņām uz sāniem un krūtīm. Uz melnās galvas virsas balo dzeltena, nepārtraukta svītra. Pārtiek galvenokārt no kukaiņiem. Poligāms – sekmīgam tēviņam var būt vairākas mātītes. Ligzdu būvē, perē un mazuļus baro mātīte viena pati. Ligzda rūpīgi paslēpta grīšļu cerā. Dējumā 4–6 olas, gadā divi perējumi. Gājputns, ziemo Āfrikā (LOB 1999).
Izplatība. Ļoti neliels zināmais ligzdošanas areāls – iekļauj Poliju, Lietuvu, Baltkrieviju un Ukrainas Z daļu. Iespējams, ligzdošanas areāls ir plašāks un iekļauj arī Eiropas DA daļu un Krievijas DR daļu, bet par to trūkst datu. Arī zināmais ziemošanas areāls neliels: Āfrikas ZR daļā – Senegālā, Mauritānijā, Mali un Burkinafaso (BirdLife International 2022). Izplatība Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem ir mazinājusies (Keller et al. 2020). Latvijā no 2012. līdz 2021. gadam nav ar ligzdošanu saistītu novērojumu.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Suga ligzdo tikai Eiropā, tāpēc līdz ar Eiropas populācijas sarukumu sarūk arī pasaules populācija (BirdLife International 2021; 2022). Krievijā, Baltkrievijā un Lietuvā populācija ilgtermiņā sarūk. Lietuvā populācijai īstermiņa pieaugums, Krievijā īstermiņa tendence nav zināma, Baltkrievijā – mazinās (BirdLife International 2021). Pirmo un vienīgo reizi ligzdošana Latvijā pierādīta 1940. gadā. Iespējamas ligzdošanas gadījumi reģistrēti 2000.–2002. un 2004. gadā. Pārējie zināmie novērojumi galvenokārt ir jaunie putni, kas vasarā un rudenī noķerti gredzenošanai Papes un Liepājas ezerā (Celmiņš 2022). Pilnībā izslēgt ligzdošanu Latvijā nevar, taču, ja suga ligzdo, tad niecīgā skaitā.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo plašus, klajus, ciņainus zemos purvus, kuros ir ļoti maz krūmu vai to nav vispār, galvenokārt upju palienēs vai pie ezeriem (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 2,3 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi. Būtiskākie draudi sugai ir ligzdošanas dzīvotņu zudums nosusināšanas dēļ, palieņu norobežošana ar dambjiem un upju iztaisnošana. Dzīvotnes degradāciju veicina arī tradicionālās zemo purvu noganīšanas un pļaušanas pārtraukšana, ļaujot tiem aizaugt ar niedrēm un krūmiem. Ugunsgrēki pavasarī un vasarā var iznīcināt putnus un to ligzdas un izdedzināt augstāko kūdras slāni. Ziemošanas vietās potenciāli draudi ir lauksaimniecība, apūdeņošana, sausums, mitrāju nosusināšana, intensīva ganīšana, aizaugšana ar krūmiem, pārtuksnešošanās un apūdeņoto augšņu sasāļošanās (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” grīšļu ķauķis ir viena no izveidošanas mērķsugām dabas parkā “Pape” un dabas liegumā “Liepājas ezers”. Grīšļu ķauķis ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajā vietā “Liepājas ezers” (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā un atbilstoši jāapsaimnieko slapjās pļavas un zemie purvi, tostarp, pļaujot vēlu.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Aquatic Warbler − Acrocephalus paludicola. The first and only breeding record in Latvia was made in 1940. Cases of possible breeding were recorded in 2000–2002 and 2004. Other known observations mainly involve young birds caught for ringing in Lake Pape and Lake Liepāja in the summer-autumn season. Breeding in Latvia cannot be completely ruled out; however, if breeding of the species occurs, the number of breeding birds is small. The species inhabits vast, open fens with tussocks, with little or no shrubs, mainly in floodplains of rivers or near lakes; the threats have not been studied in Latvia, but the threats mentioned in the European assessment are described here. The most important threats to the species are loss of breeding habitat due to drainage, enclosure of floodplains by dams, unfavourable water management and straightening of rivers. The cessation of traditional management of fens, allowing them to overgrow with reeds and shrubs, also contributes to habitat degradation. Fires in spring and summer can destroy birds and their nests and burn the upper peat layer. Potential threats to wintering areas include agriculture, irrigation, drought, drainage of wetlands, intensive grazing, overgrowth with shrubs, desertification and salinisation of irrigated soils. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The conservation of the species requires the preservation and appropriate management of wet grasslands and fens, including late mowing.
Literatūras saraksts
