Morfoloģija un bioloģija. Lielākais Latvijā ligzdojošais plēsējputns, lidojumā apmēram stārķa lielumā. Gari, taisni un plati spārni, astei ķīļveida forma. Pieaugušiem putniem (no piecu gadu vecuma) aste balta. Ķermeņa apspalvojums dažādu toņu brūns. Rudenī un ziemā ar barību bagātās vietās var vienkopus pulcēties vairāki putni. Pārtiek galvenokārt no ūdensputniem un zivīm, ēd arī maitu. Ligzda ir ļoti masīva konstrukcija no rupjiem zariem, ko parasti būvē ļoti veca koka galotnes daļā. Dējumā 1–3 olas, gadā viens perējums. Mazuļi ligzdguļi. Par tiem rūpējas abi pieaugušie putni. Pieaugušie putni nometnieki, bet jaunie putni ziemā klejo (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls no Grenlandes dienvidiem un Islandes pāri Eiropas centrālajai un Z daļai sniedzas līdz Kamčatkas pussalai austrumos. Kontinentālā areāla ziemeļos un centrālajā daļā ligzdojošās populācijas ir gājputni, citur – nometnieki (BirdLife International 2021a). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā stipri pieaugusi (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir pieaugusi un turpinājusi palielināties arī starp 2000.–2004. un 2013.– 2017. gadu (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 1012 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 74 883 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija pieaug (BirdLife International 2021a). Populācija pieaug arī Eiropā un visās Latvijas kaimiņvalstīs (BirdLife International 2021b). Latvijā ligzdojošā populācija ir 120–150 pāru (240–300 pieaugušu indivīdu). Ilgtermiņā populācija pieaug, bet īstermiņa tendence ir neskaidra (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Ligzdo mežos. Lai gan ligzdo arī ekoloģiskajos kokos izcirtumos, priekšroku dod veciem mežiem. Parasti ligzdošanas vieta ir lielāku aizaugošu ūdenstilpju (ezeru, zivju dīķu) tuvumā (LOB 1999; J. Ķuze, nepublicēti dati). Paaudzes ilgums: 17 gadi (BirdLife International 2021b).
Izmantošana un tirdzniecība. Sugu Latvijā nav atļauts medīt, taču ir zināmi nelikumīgas nogalināšanas gadījumi.
Apdraudējums. Latvijā ligzdošanai piemērotu mežu un koku pieejamību ietekmē mežsaimnieciskā darbība. Vairākās Eiropas valstīs par galveno draudu sugai tiek uzskatīta saindēšanās ar medībās izmantotās munīcijas svinu, barojoties ar ūdensputniem vai medījuma atliekām. Pieejamā informācija apstiprina, ka šī problēma ir aktuāla arī Latvijā. Suga ir jutīga pret traucējumu ligzdas tuvumā ligzdošanas sezonas laikā. Putni iet bojā elektrolīnijās un uz autoceļiem. Nozīmīga negatīva ietekme ir arī putnu nelikumīgai nogalināšanai. Sugu var apdraudēt vējparku attīstība. Lai gan vēsturiski piesārņojuma ietekme bija lielāka, arī mūsdienās sugu apdraud saindēšanās ar hlororganiskiem savienojumiem. Barošanās biotopa kvalitāti var ietekmēt pārmaiņas zivju dīķu apsaimniekošanā (J. Ķuze, nepublicēti dati).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” jūras ērglis ir viena no mērķsugām 60 ĪADT. Jūras ērglis ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Engures ezers”, “Lubāns un zivju dīķi”, “Skrundas zivju dīķi” (Račinskis 2004). Tiek veikts sugas populācijas monitorings (Avotiņš 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāaizliedz svinu saturošas munīcijas lietošana medībās, jānosaka mikroliegumi un buferzonas ligzdošanas vietās un valstī kopumā ir jāsaglabā arī vecu mežu īpatsvars, jānovērš nelikumīga nogalināšana. Jāievēro īpaša piesardzība jaunu vēja elektrostaciju plānošanā. Jāveic mežu apsaimniekotāju un zivsaimnieku izglītošanas pasākumi par sugas aizsardzību.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. White-tailed Sea-eagle − Haliaeetus albicilla. In Latvia, the distribution increased between 1980–1984 and 2000–2004; the growth continued between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of breeding population is 1,012 km2, the EOO – 74,883 km2. The breeding population is estimated at 120–150 pairs (240–300 adult individuals). The population is increasing in the long term, while the short-term trend of the population is unclear. The species breeds in forests. Although it also breeds in ecological trees in the clearings, it prefers old forests. Breeding sites are usually situated near larger, overgrown bodies of water (lakes, fish ponds). In Latvia, the availability of suitable forests and trees for breeding is affected by forestry activities. Lead poisoning from hunting ammunition is considered the most important threat to the species in several European countries, and this problem is also relevant in Latvia. The species is sensitive to disturbances near the nest during the breeding season. Birds die on power lines and roads. The illegal killing of birds also has a significant negative impact. The species may be threatened by the development of wind farms. Although the impact of pollution has historically been greater, the species is still threatened by poisoning from organochlorine compounds. Changes in fish pond management may affect the quality of foraging habitat. Monitoring of the population of the species is ongoing. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Banning the use of lead ammunition for hunting, the establishment of appropriate micro-reserves and buffer zones at breeding sites, maintenance of the proportion of old forests in the country as a whole, and preventing illegal killing, are required for the conservation of the species. Special care must be taken when planning new wind farms. Education of forest and fishery managers is required.
Literatūras saraksts
