Morfoloģija un bioloģija. Jūrasgrundulis ir neliela jūras piekrastes zivju suga. Ķermenis cilindrisks, tā garums tēviņiem līdz 6,1 cm, mātītēm līdz 6,4 cm. Ķermeņa krāsojums gaišpelēks līdz gaiši dzeltenīgs, veido tīklojumu. Atšķirībā no līdzīgā mazā jūrasgrunduļa P. minutus jūrasgrundulim no acs līdz mutei stiepjas divas tumšas joslas. Divas skaidri nodalītas muguras spuras, noapaļota astes spura. Tēviņiem uz pirmās muguras spuras viens melns plankums. Krūšu spuras caurspīdīgas, tēviņiem ar izkliedētu, tumšu pigmentāciju, mātītēm bez pigmentācijas. Vēdera spuras saaugušas kopā, veidojot piesūcekni. Dzimumgatavību var sasniegt pirmajā dzīves gadā (~3 cm). Monocikliska suga – pēc nārsta iet bojā. Dzīves ilgums ir īss – lielākoties tikai 12–20 mēneši (Plikšs, Aleksejevs 1998; Ojaveer 2003; Heessen et al. 2015; SLU Artdatabanken 2020).
Izplatība. Suga sastopama Atlantijas okeāna piekrastes ūdeņos no Norvēģijas līdz Marokai, arī Britu salu un Baltijas jūras piekrastē. Baltijas jūrā apdzīvo plašu piekrastes teritoriju centrālajā un D daļā, ziemeļu virzienā izplatīta līdz Turku un Helsinkiem (Somija). Centrālajā Baltijas jūras daļā un arī Latvijas piekrastē tā ir plaši sastopama (Plikšs, Aleksejevs 1998; Ojaveer 2003; Kottelat, Freyhof 2007). Līdz šim zinātniskajās uzskaitēs uzskaitīta kopā ar mazo jūrasgrunduli kā Pomatoschistus ģints, tādēļ precīzi nav zināmi katras sugas izplatības un apdzīvotības apgabali un to izmaiņas.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Eiropas un globālā mērogā nav konstatēts populācijas sarukums, un suga ir novērtēta kā neapdraudēta (LC) (Van Tassell, Freyhof 2024a, b). Pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Suga apdzīvo jūras piekrasti, var būt sastopama arī rajonos ar ļoti zemu sāļumu, piemēram, upju grīvās. Dod priekšroku sekliem piekrastes biotopiem ar mīkstu, dubļainu grunti, bet ir konstatēta arī uz smilšainām gruntīm (Ojaveer 2003). Pārsvarā sastopams līdz 5 m dziļumam, taču zinātniskajās uzskaitēs konstatēts līdz 50 m dziļumam. Izplatības areāla Z daļā ziemā migrē uz dziļākiem ūdeņiem, izvairoties no aizsalstošiem piekrastes apgabaliem. Mēdz ierakties gruntī. Barojas ar bezmugurkaulniekiem. Nārsto aprīlī–jūlijā. Nārsta periodā tēviņš izrok iedobi gruntī zem tukšām gliemeņu čaulām vai akmeņiem, kas veido pārsedzi. Mātīte no iekšpuses piestiprina ikru joslas pie iedobi pārsedzošā materiāla. Tēviņi apsargā iznērstos ikrus; pēc 1–2 nedēļām izšķiļas kāpuri (Plikšs, Aleksejevs 1998; Heessen et al. 2015; SLU Artdatabanken 2020).
Izmantošana un tirdzniecība. Sugai nav saimnieciskas nozīmes.
Apdraudējums. Pasaulē plaši sastopama suga, kurai šobrīd nav zināmi nozīmīgi apdraudējumi, tādēļ populācijas nozīmīgs sarukums visa izplatības areāla robežās tiek vērtēts kā maziespējams (Van Tassell, Freyhof 2024b). Tomēr atsevišķos apgabalos jūrasgrunduļa izplatības areālā ir konstatēts reģionālās populācijas sarukums, kas, domājams, saistīts ar izmēros lielākā apaļā jūrasgrunduļa Neogobius melanostomus masveidīgu izplatīšanos, jo abu sugu dzīvotnes un ekoloģiskās nišas pārklājas, attiecīgi starp tām pastāv konkurence par barību un iespējami tieši plēsonības riski (Hempe 2017). Tā kā jūrasgrundulis ir piekrastes suga, tā dzīvotņu kvalitāti var nelabvēlīgi ietekmēt piekrastes attīstīšana (vējparku un ostu būvniecība un uzturēšana) un piesārņojums, piemēram, notekūdeņi. Tomēr šie draudi ir lokāla mēroga (Van Tassell, Freyhof 2024a). Tā kā šobrīd Latvijā trūkst informācijas sugas izzušanas riska izvērtēšanai, tā ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai precizētu sugas izplatību un Latvijas reģionālās populācijas attīstības tendences, ir jāveic monitorings, kura metodes ir pielāgotas sugas konstatēšanai. Ņemot vērā, ka sugas apdraudētības novērtējumam Latvijā šobrīd trūkst datu, tās aizsardzības nepieciešamība ir pārskatāma nākotnē, kad ir veikti atbilstoši pētījumi.
Autors: Jānis Gruduls.
Summary. Common goby – Pomatoschistus microps. Found in the Atlantic coastal waters and adjacent seas from Morocco to Norway, including the coasts of the British Isles and the Baltic Sea. It inhabits large coastal areas in the southern and central Baltic Sea, extending northwards to Turku and Helsinki. In the central Baltic Sea, including the Latvian coast, the species is widespread. The other species in the genus, the sand goby P. minutus, is very similar; so far, both species have been recorded together in scientific surveys as the genus Pomatoschistus, therefore, the EOO and AOO of each species and their changes are unknown. There are no studies on the size and changes of the regional population in Latvian territorial waters. The species inhabits the coastal waters, but may also occur in areas with very low salinity, e.g. river estuaries. It prefers shallow coastal habitats with soft, muddy substrates. The species is not economically important. Globally, it is a widespread species with no known significant threats. As it is a coastal species, its habitat quality may be locally affected by coastal development (construction and maintenance of wind farms and ports) and pollution such as sewage. Taking into account that there is currently insufficient information to assess the extinction risk of the species in Latvia – the EOO and AOO of the species have not been determined, there is no information on the regional population size and changes, no significant threats are known – the species has been assigned the category Data Deficient (DD). The species is not on the lists of species of EU importance and Latvian protected species. Monitoring methods customised to detect the species are necessary to clarify its distribution and regional population trends. Considering that there is currently insufficient data to assess the extinction risk of the species in Latvia, the necessity for conservation of the species needs to be reviewed in the future once appropriate studies have been carried out.
Literatūras saraksts
