Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs, plaši izpleties, 20–75 cm augsts lakstaugs, parasti lielāks platumā nekā augstumā. Sukulents, kails augs ar zilganu apsarmi. Stublājs spēcīgs, stāvs, stipri zarots. Lapas veselas vai plūksnaini šķeltas, olveidīgas vai eliptiskas, nedaudz ieliektas vai cirtainas, mala lielzobaina vai ar dažiem iešķēlumiem. Ziedi blīvos ķekaros stublāja un zaru galos, vidēji lieli, smaržīgi. Vainaglapas baltas, apmēram divreiz garākas nekā atstāvošās kauslapas. Garāko putekšņlapu kātiņiem divi zobiņi. Auglis – pantenis ar vienu sēklu. Zied jūnijā un jūlija sākumā (Fatare 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Jūraskāposts kā vietēja suga sastopama no Rietumeiropas līdz Kaukāzam: Atlantijas okeāna, Ziemeļjūras, Baltijas jūras un Melnās jūras krastā (Fatare 1975; Korpelainen et al. 2011; Priedītis 2014). Čehijā suga klasificēta kā naturalizējies neofīts (Pyšek et al. 2022). Latvijā suga sastopama ļoti reti, sporādiski jūras krastā. Vēsturiskie dati liecina, ka tā ir bijusi konstatēta galvenokārt Rīgas līča Vidzemes piekrastē (Duntē, Tūjā, Ķurmragā, Salacgrīvā, Kuivižos), retāk Kurzemes piekrastē (Kaltenē), kā arī Liepājas un Ventspils tuvumā (Fatare 2003). Aktuālie izplatības dati norāda, ka sugas atradnes ir starp Ainažiem un Kuivižiem, kā arī Ziemupē. 2025. gadā atrasta arī Kolkā. Ziemeļvidzemē esošās atradnes uzskatāmas par elementiem vienotā populācijā ar Igauniju. Sastopamības apgabals (EOO) ir 5709 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2.
Populācija. Datu par populācijas lielumu Latvijā nav. Populācija ir nenoturīga, sēklas galvenokārt tiek pieskalotas no Igaunijas (Priedītis 2014). Var uzskatīt, ka katru gadu Latvijā jūras krastā izaug 10–30 indivīdi.
Dzīvotnes un ekoloģija. Halofītiska un izteikti litorāla suga (Fatare 1975). Tā nav raksturīga vietām, kur jūras ūdens sāļums ir mazāks nekā 0,6‰. Suga ir tipiska mērenajai joslai, pielāgojusies spēcīgiem vējiem, un ir raksturīga teritorijām bez lielām temperatūras svārstībām. Latvijā sastopama galvenokārt pludmalēs un embrionālajās kāpās. Viena no raksturīgām dzīvotnēm ir daudzgadīgs augājs akmeņainās pludmalēs (Rove 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud jūras krasta degradācija un pārveidošana, paplašinoties tūrisma un rekreācijas teritorijām, pieaugot sporta un atpūtas aktivitātēm piekrastē.
Aizsardzība. Lielākā daļa konstatēto atradņu atrodas ĪADT, dabas liegumos “Randu pļavas” un “Ziemupe”, Slīteres Nacionālajā parkā, taču tas nenodrošina sugas aizsardzību, jo tieši veģetācijas sezonā pieaug antropogēnā slodze. Tādējādi intensīvās atpūtas vietās sugai piemērotās augtenes tiek būtiski nelabvēlīgi ietekmētas.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lai aizsargātu sugas populāciju Latvijā, tās (embrionālo kāpu un priekškāpu) dzīvotnes jāiekļauj īpaši aizsargājamo biotopu sarakstā. Lai mazinātu antropogēno ietekmi, konkrētos piekrastes posmos jāplāno piekrastes aizsardzība un jāīsteno šie plāni. Sugas un tās dzīvotņu jutīgums jāņem vērā, izstrādājot ĪADT dabas aizsardzības plānus (īpaši dabas liegumam “Randu pļavas”) un biotopu (pludmales un primāro kāpu) aizsardzības plānus. Jāveic sugas populācijas monitorings, lai varētu novērtēt populācijas attīstības tendences. Iedzīvotāji, galvenokārt zemes īpašnieki, jāinformē par šīs sugas dzīvotņu apdraudētību un apsaimniekošanas svarīgumu. Ieteicams iekļaut sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Sea-kale – Crambe maritima. Very rare in Latvia; sporadic on the seacoast. In the past, the species has been found mainly on the eastern coast of the Gulf of Riga, less often on the western coast of the Baltic Sea. The species is found between Ainaži and Kuiviži and in Ziemupe. In 2025, it was found in Kolka, north-western part of Latvia. Localities close to the Latvia-Estonia border are part of the Estonian population. The EOO is 5,709 km2, and the AOO – 20 km2. The population size is unknown. Most probably, not more than 10–30 individuals grow on the Latvian seacoast annually. C. maritima is a halophytic, distinctly littoral species. In Latvia, it is found mainly on beaches, embryonic dunes, foredunes, in perennial vegetation on stony beaches. The largest percentage of the population is included in protected areas: the “Randu Pļavas” and “Ziemupe” Nature Reserves. However, this does not guarantee the protection of the species, as there is high trampling pressure during the vegetation season, thus the habitats suitable for the species in intensive recreation areas are adversely affected. The species is threatened by the degradation of the seashore, as tourism and recreation areas expand. It is necessary to include the relevant habitats (embryonic dunes and foredunes) on the list of protected habitats, along with reducing the anthropogenic impact. That requires effective coastal protection planning and implementation of the plans. Monitoring is needed to assess the population trends. Residents, primarily landowners, should be informed about the threats and the importance of species protection. It is recommended to include the species on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
