Morfoloģija un bioloģija. Jūrasstagaram ir garš, slaids ķermenis ar iegarenu, smailu purnu un ļoti slaidu, garu astes pamatni. Garums var sasniegt 22 cm, Baltijas jūrā – 13,3 cm. Ķermenis vēdera daļā šķērsgriezumā piecšķautnains. Mute maza, acis lielas. Viena muguras spura, pirms kuras ir 13–17 (parasti 15) īsi dzelonīši. Muguras spura atrodas pretī anālajai spurai, abām ir trīsstūrveida forma, astes spura liela, vēdekļveidīga. Gar ķermeni vairākas šķautņainu kaula plāksnīšu rindas, kas uz astes veido nepārtrauktas kaula bruņas. Mugura, galvas virspuse un astes stumbrs zaļganbrūns ar neregulārām, tumšākām joslām sānos uz zeltaina fona. Vēders dzeltens. Muguras un anālajai spurai priekšējās malas melni brūnas vai ar melni brūniem plankumiem. Suga ar ļoti īsu dzīves ciklu, dzimumgatavību sasniedz pirmajā gadā. Vienā ligzdā var būt vairāku mātīšu ikri, ko nērš porcijās. Pieaugušie indivīdi pēc vairošanās sezonas pārsvarā iet bojā, taču jaunie indivīdi attīstās ātri un jau vasaras beigās ir sasnieguši 3–8 cm garumu (Plikšs, Aleksejevs 1998; Saat 2003; HELCOM 2013; SLU Artdatabanken 2020).
Izplatība. Sastopama galvenokārt Atlantijas okeāna ZA un ar to saistītajās jūrās – Z no Pečoras jūras Krievijas Z piekrastē gar Skandināvijas piekrasti līdz pat Pireneju pussalas piekrastei, kā arī Britu salu piekrastē un Baltijas jūrā (Martins, Wiswedel 2014). Baltijas jūrā izplatīta vienmērīgi, neapdzīvo Botnijas līci un Somu līča A daļu (Saat 2003; HELCOM 2013). Latvijas ūdeņos sastopama ļoti reti, vienīgie novērojumi zinātniskajās uzskaitēs bijuši Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē Liepājā un Kolkā, taču, domājams, piekrastes zonā suga ir izplatīta plašāk. Sugas sastopamības apgabals (EOO) Latvijas ūdeņos nav nosakāms, savukārt apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2 (BIOR dati).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Eiropas mērogā suga ir novērtēta kā neapdraudēta (LC) (Martins, Wiswedel 2014). Arī Baltijas jūrā populācija novērtēta kā neapdraudēta (LC), taču dati ir iegūti tikai Kategatā, tādēļ nav reprezentatīvi visai jūrai kopumā (HELCOM 2013, 2025). Latvijā pētījumi reģionālās populācijas novērtēšanai nav veikti. Ar klasiskajām zivju uzskaites metodēm suga ir grūti konstatējama. Līdz ar to suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Biotopi un ekoloģija. Puspelaģiska jūras zivs, uzturas piekrastē līdz 10 m dziļumam ar veģetāciju klātās dzīvotnēs, kur ūdens sāļums pārsniedz 5‰, ziemo nedaudz dziļāk. Pieaugušie indivīdi uzturas pa vienam vai pāros. Nārsto aprīlī–jūnijā. Tēviņi ir teritoriāli, veido nārsta ligzdas starp jūraszālēm, kā arī apsargā iznērstos ikrus un nodrošina tos ar ūdens plūsmu, kas bagāta ar skābekli. Pārsvarā barojas ar maziem vēžveidīgajiem – airkājvēžiem un sānpeldvēžiem (Plikšs, Aleksejevs 1998; Saat 2003; SLU Artdatabanken 2020).
Izmantošana un tirdzniecība. Sugai nav saimnieciskas nozīmes.
Apdraudējums. Iespējamus draudus sugai rada klimata pārmaiņas (FinBIF 2019).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Līdz šim ir zināma jūrasstagara atradne aizsargājamajā jūras teritorijā “Irbes šaurums”. Lai precizētu sugas izplatību un reģionālās populācijas attīstības tendences, ir jāveic monitorings, kura metodes ir pielāgotas sugas konstatēšanai. Lai precizētu sugas izplatību, ir iespējams lietot vides DNS metodes. Ņemot vērā, ka sugas apdraudētības novērtējumam Latvijā šobrīd trūkst datu, sugas aizsardzības nepieciešamība ir pārskatāma nākotnē, kad ir veikti atbilstoši pētījumi.
Autors: Jānis Gruduls.
Summary. Sea stickleback – Spinachia spinachia. A semi-pelagic marine fish found mainly in the Northeast Atlantic and adjacent seas: north from the Pechora Sea in northern Russia along the Scandinavian coast to the Iberian Peninsula, as well as along the coast of the British Isles and in the Baltic Sea. The species is very rarely found in Latvian territorial waters, the only records in scientific surveys are from the open sea coast of the Baltic Sea in Liepāja and Kolka, but it is likely that the species is more widespread in the coastal zone. The EOO in Latvian waters is not determinable, while the AOO is 8 km2. In the Baltic Sea, the population is assessed as Least Concern (LC), but the data are from only one area, the Kattegat, and are therefore not representative of the entire Baltic Sea. There are no data on population changes in Latvian waters, as the species is difficult to detect using traditional survey methods. Therefore, the species has been assigned the category Data Deficient (DD). The species inhabits coastal habitats up to 10 m deep covered by vegetation, where the salinity of the water exceeds 5‰. The species is not on the lists of species of EU importance and Latvian protected species. In order to determine the distribution and regional population trends of the species, monitoring with methods customised to detect the species is necessary. Environmental DNA analysis can be used to clarify the distribution of the species.
Literatūras saraksts
