Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–40 cm augsts lakstaugs. Lapas rozetē, pelēkzaļas, šauri lineāras, 4–20 cm garas, sukulentas, pie pamata makstveidīgi paplašinātas. Lapas plātnes virspusē labi saskatāma rene. Ziednesis stāvs, cilindrisks, nezarots, tā galotnē šaura, 5–10 cm gara vārpa. Apziednis divkāršs, vainaga stobriņš apmatots, putekšnīcas dzeltenas. Auglis – pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz septembrim (Gavrilova 2003; Priedītis 2014). Apputeksnē vējš, arī kukaiņi. Vairojas tikai ar sēklām (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 0,1–1 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga pārsvarā izplatīta Eiropā un Ziemeļamerikā jūru, kā arī okeānu piekrastēs, mazāk kontinentālajā daļā, sastopama arī Dienvidamerikas D daļā, Āzijā un nedaudz Āfrikā (Gavrilova 2003; Priedītis 2014; Maiz-Tome 2016; GBIF 2023). Eiropā suga sastopama gandrīz gar visiem jūras un okeāna krastiem, izņemot lielāko daļu Spānijas, Portugāles un Balkānu pussalas piekrastes (Lazarus, Wszałek-Rożek 2016). Igaunijā suga sastopama diezgan bieži, Lietuvā atradnes nav zināmas. Latvijā sastopama ļoti reti, konstatēta pie Liepājas, Mērsraga un Ainažiem. Sastopamības apgabals (EOO) ir 6656 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2.
Populācija. Datu par populācijas lielumu Latvijā nav. Pētītajos piejūras zālājos konstatēts viens vai daži sugas indivīdi. Sugas dzīvotņu platībai un kvalitātei ir tendence mazināties, līdz ar to sarūk arī sugas populācija.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga ir halofīts un var izturēt augstas nātrija hlorīda koncentrācijas (Sleimi et al. 2015). Aug ar organiskām vielām bagātās un mitrās, bet ne ilgstoši applūdušās augsnēs. Suga sastopama galvenokārt dabiskās dzīvotnēs, kuras regulāri apskalo sāļi ūdeņi, gar jūras piekrasti vai dūņainos upju krastos. Var augt arī starpkāpu ieplakās, ja tajās ir sālsūdens izplūdes vietas (Lazarus, Wszałek-Rożek 2016). Latvijā suga sastopama piejūras zālājos jūras piekrastē un piejūras ezeru krastos, kā arī mitrās, smilšainās un akmeņainās pludmalēs (Gavrilova 2003; Rūsiņa 2013). Tai nepieciešami mēreni augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ekosistēmu degradācija un pārveidošana, neatbilstoši apsaimniekojot zālājus vai pārtraucot zālāju pļaušanu un ganīšanu, kā arī paplašinoties apbūves teritorijām, pieaugot sporta un atpūtas aktivitātēm. Vietām būtiska negatīva ietekme ir invazīvām un ekspansīvām augu sugām. Straujas un sugai nelabvēlīgas pārmaiņas notiek dabiskās sukcesijas gaitā zālājos un ezera krastos, tiem aizaugot ar augstiem lakstaugiem un kokaugiem.
Aizsardzība. Šobrīd zināmās atradnes atrodas ĪADT: dabas liegumos “Randu pļavas” un “Liepājas ezers”, dabas parkā “Engures ezers”. Agrākie pētījumi liecina, ka suga bijusi arī Tosmares ezera krastā (1899. gads). 20. gs. 50. gados atrasta arī vairākās vietās Vidzemes piekrastē (Liepupē, Tūjā, Duntē, Vitrupē).
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Efektīvi jāapsaimnieko ĪADT, nodrošinot piejūras zālāju atjaunošanu un pareizu uzturēšanu (Rūsiņa 2017). Aktualizējot attiecīgo dabas liegumu un dabas parka dabas aizsardzības plānus, jāizvērtē sugas atradnes, to platība un stāvoklis. Jānovērtē populācijas lielums un jāveic tā monitorings. Iedzīvotāji, galvenokārt zemes īpašnieki un apsaimniekotāji, jāinformē par šīs sugas dzīvotņu apdraudētību un apsaimniekošanas svarīgumu.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Sea plantain – Plantago maritima. It is very rare in Latvia, found near Liepāja, Mērsrags and Ainaži. The EOO is 6,656 km2, and the AOO – 20 km2. There is no information on the population size in Latvia. Usually, there is one or a few individuals. The species is a halophyte; it grows on rich, moist, but not permanently flooded soil, mainly in semi-natural habitats influenced by salty (brackish) water. In Latvia, it grows in coastal grasslands on the seacoast and the shores of coastal lakes, less often on wet beaches. The threats are degradation and transformation of ecosystems due to a lack of or inappropriate grassland management, natural succession (overgrowing with tall vegetation, forest), expansion of built-up areas, increased pressure of recreational activities, and invasive and expansive plant species. The currently known P. maritima localities are in protected areas: the “Randu pļavas” and “Liepājas ezers” Nature Reserves and the “Engures ezers” Nature Park. In the past, the species was recorded near Lake Tosmare (in 1899) and in the 1950s on the Vidzeme coast. The area of suitable habitats tends to decrease, the habitat condition tends to worsen and consequently, the population of P. maritima is shrinking. Effective management is needed, including the restoration and proper maintenance of coastal grasslands. When updating the site management plans of the relevant areas, the conservation of P. maritima should be considered. The size of the population should be assessed, and its monitoring should be carried out. Residents, primarily landowners, should be informed about the importance of management.
Literatūras saraksts
