Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs, retāk divgadīgs vai daudzgadīgs, 5–15 cm augsts lakstaugs. Stublājs gulošs vai pacils, zarains, kails vai augšdaļā ar dziedzermatiņiem. Lapas gaļīgas, puscilindriskas, lineāras, 1–3 cm garas, 0,1–0,15 cm platas, uz stublāja sēdošas. Pielapes saaugušas, plati olveidīgas. Ziedi izvietoti zaru galā. Piecas kauslapas ar strupu galu, nedaudz garākas nekā vainaglapas, ar plēvjainu malu. Piecas vainaglapas, sārtas, 0,3–0,4 cm garas. Auglis – pogaļa, mazliet pārsniedz kausu. Zied no jūnija līdz septembrim (Gavrilova 1999; Priedītis 2014).
Izplatība. Tā izplatīta Eirāzijā, Ziemeļamerikā, nedaudz Ziemeļāfrikā. Bieži sastopama suga Ziemeļjūras krastā un Eiropas centrālajā daļā (GBIF 2023). Latvijā konstatēta pie Ainažiem un Liepājas ezera krastā. Senāk bijušas atradnes arī pie Lielupes grīvas un Papē (Gavrilova 1999; Kabucis 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 936 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2. Pēdējos 40 gados EOO nav mazinājies, bet AOO ir sarukusi, jo degradējusies vai pat izzudusi daļa sugai piemēroto dzīvotņu.
Populācija. –
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga ir halofīts un galvenokārt sastopama sāļos mitrājos jūras krastos (Fernald, Wiegand 1910), tomēr augstas sāls koncentrācijas ierobežo tās sēklu dīgšanu (Ungar 1984). Sēklas var izplatīties gan ar vēju, gan ūdeni, tomēr izplatīšanās ir ierobežota (Redbo-Torstensson, Telenius 1995). Latvijā suga sastopama iesāļās jūrmalas pļavās, zemās smilšainās pludmalēs, lagūnu un piejūras ezeru krastos (Gavrilova 1999; Kabucis 2003; Laime 2013; Rove 2013). Daļa sugas dzīvotņu ir jūras krastā un ir pakļautas periodiskai noskalošanai un pārpūšanai.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ekosistēmu degradācija un pārveidošana, neatbilstošas apsaimniekošanas rezultātā piejūras zālājiem aizaugot ar krūmiem, kokiem un parasto niedri Phragmites australis, kā arī paplašinoties tūrisma un rekreācijas infrastruktūrai un aktivitātēm.
Aizsardzība. Pēdējos 30 gados konstatētā Latvijā vienīgā zināmā atradne atrodas dabas liegumā “Randu pļavas”. Iespējams, suga joprojām sastopama arī dabas liegumā “Liepājas ezers”, kur tā atrasta 1991. gadā. Nav apstiprinājuma par sugas sastopamību Daugavgrīvā, Buļļos, Bulduros, kur tā tika konstatēta 19. gs. beigās, kā arī nav informācijas par sugas atradnēm Svētciemā, Salacgrīvā un Papē, kur suga atrasta 20. gs. vidū.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāizpēta zināmā atradne Randu pļavās, kā arī jāpārbauda agrākās atradnes, pievēršot uzmanību piejūras zālājiem un mitrām pludmalēm. Efektīvi jāapsaimnieko dabas liegums “Randu pļavas”, nodrošinot piejūras dzīvotņu kompleksa atjaunošanu un uzturēšanu.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Lesser sea-spurrey – Spergularia marina. A very rare species in Latvia, found near Ainaži and Lake Liepāja. Previously, there were also localities near the River Lielupe estuary and in Pape. The EOO is 936 km2, and the AOO – 20 km2. The species is a halophyte found in brackish coastal meadows, low wet beaches, and on the shores of lagoons and coastal lakes. Some species’ habitats on the seashore are subject to storms and are periodically being washed and blown away. The species is threatened by ecosystem degradation and transformation resulting from inappropriate management, the overgrowth of coastal grasslands with trees and reeds, the expansion of tourism infrastructure and activities. The only known site in Latvia, found in the last 30 years, is in the “Randu pļavas” Nature Reserve. The species may still be present in the “Liepājas ezers” Nature Reserve (last found in 1991). There are no recent records of the species in Daugavgrīva, Buļļi, and Bulduri (data from the late 19th century) and from Svētciems, Salacgrīva and Pape (data from the mid-20th century). It is necessary to check the previously inventoried sites, paying attention to the habitats of coastal grasslands and wet beaches, especially in the “Randu pļavas“ Nature Reserve. At the same time, effective management of “Randu pļavas“ grasslands is necessary in order to ensure the restoration and proper maintenance of the coastal habitat complex.
Literatūras saraksts
