Morfoloģija un bioloģija. Divgadīgs vai daudzgadīgs 20–70 cm augsts zilganpelēks lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un dziļi augošu mietsakni. Lapas ādainas, pacietas, ar dzeloņaini zobainām malām, rozetes lapas veselas, stublāja lapas šķeltas. Ziedi zili, galviņveidīgās ziedkopās stublāja un zaru galos. Vīkala lapas lielas, ādainas, ar dzeloņaini zobainu malu. Sēkleņu skaldauglis olveidīgs, ar zvīņveidīgiem izaugumiem. Zied jūlijā un augustā (Fatare 1975, 2003).
Izplatība. Suga izplatīta Eiropā un Ziemeļāfrikā okeāna un jūru krastos (Hegi 1975). Latvija atrodas tuvu sugas areāla Z robežai. Suga konstatēta Igaunijas piekrastē, kur tai ir galējās ziemeļos esošās atradnes Baltijas jūras reģionā (Jankevičienė et al. 1996). Latvijā suga sastopama ļoti reti, zināmas divas stabilas atradnes jūras piekrastē pie Ziemupes un Užavas. Atsevišķi augi palaikam konstatēti Papē un Kuivižos. Vēsturiskie dati liecina, ka zilpodze augusi arī Pāvilostā un Sārnatē. Sastopamības apgabals (EOO) ir 11 000 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2.
Populācija. Stabilas atradnes ir konstatētas Užavā un Ziemupē. Katrā no šīm atradnēm pēdējos 30 gados ir bijuši 60–100 augi. Būtiska samazināšanās novērota pēc 2005. gada vētras, kad tika noskalota lielākā daļa priekškāpu, kur auga jūrmalas zilpodze, taču turpmāk atradnes atjaunojās. Kopumā indivīdu skaits abās atradnēs ir stabils. Kuivižu piekrastē 2023. gadā konstatēts viens indivīds.
Dzīvotnes un ekoloģija. Pārsvarā suga aug priekškāpās un pelēkajās kāpās, vietām īslaicīgi arī embrionālajās kāpās vai pat pludmalē. Suga ir sukulents kserofīts ar dziļi augošu mietsakni (Isermann, Rooney 2014). Viens no limitējošiem faktoriem ir zemas gaisa temperatūras ziemā, suga pieder pie dienvidu mērenās zonas elementiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ekosistēmu degradācija un pārveidošana, paplašinoties tūrisma un rekreācijas teritorijām, pieaugot sporta un atpūtas aktivitātēm, invazīvo sugu ietekmei un dabiskās sukcesijas rezultātā notiekot pārmaiņām augāja struktūrā un sugu sastāvā.
Aizsardzība. Visas konstatētās atradnes atrodas ĪADT: dabas liegumos “Ziemupe”, “Užava” un “Randu pļavas”. Dabas parkā “Pape” sugas atradne ir sporādiska.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lai aizsargātu sugu, jānodrošina cilvēka mazietekmētas kāpu ekosistēmas. Lai sekmētu sugas populācijas aizsardzību Latvijā, aktuāla ir attiecīgo dzīvotņu (priekškāpu un embrionālo kāpu) iekļaušana īpaši aizsargājamo biotopu sarakstā. Lai mazinātu antropogēno ietekmi, noteiktos piekrastes posmos jāplāno efektīva piekrastes aizsardzība un šie plāni jāīsteno. Latvijā suga ir ļoti reta, tāpēc regulāri jāveic sugas monitorings. Dabas liegumā “Ziemupe” jāizskauž invazīvās augu sugas (krokainā roze). Iedzīvotāji, galvenokārt zemes īpašnieki un apsaimniekotāji, jāinformē par šīs sugas dzīvotņu apdraudētību un apsaimniekošanas svarīgumu.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Sea-holly – Eryngium maritimum. It is very rare in Latvia, with only two known stable subpopulations (Ziemupe and Užava). The EOO is 11,000 km2, and the AOO – 24 km2. Over the past 30 years, the number of plants on both known sites ranged from 60 to 100. A significant population decline was observed after the storm in 2005, when most of the foredunes with E. maritimum were washed away. However, the population recovered. Overall, the population size in both sites is stable. A few plants have been sporadically found in Pape and a single plant in Kuiviži. In the past, the species was recorded in two other coastal localities (Pāvilosta and Sārnate). E. maritimum grows mainly on foredunes and grey dunes, sometimes in the embryonic dunes or on the beach. The threats are degradation and transformation of ecosystems, tourism and recreation, invasive species and natural succession. The identified sites of the species occur in protected areas: the “Ziemupe”, “Užava” and “Randu pļavas” Nature Reserves. The subpopulation in the “Pape” Nature Park is not stable. Reducing the anthropogenic load in specific coastal sections requires effective coastal protection planning and implementation of these plans. The protection of the species requires preventing excessive human impact on dune ecosystems. Suitable habitats (foredunes and embryonic dunes) must be on the list of protected habitats. The subpopulations should be monitored. In the “Ziemupe” Nature Reserve, the invasive Rosa rugosa should be eradicated. Residents, mainly landowners and managers, should be informed about the threat to the habitats of this species and the importance of management.
Literatūras saraksts
