Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 20–60 cm augsts lakstaugs, vienmājnieks. Stublājs šķautņains, gulošs, pacils vai stāvs, zarojošs, vēlā rudenī iesarkans, visā garumā aplapots. Lapas 3–8 cm garas, trīsstūrainas vai šķēpveidīgas, mala zobaina vai gluda. Lapas sulīgas, jaunas klātas ar miltainu apsarmi, vēlāk kailas. Ziedi kamoliņos vārpās zaru galos vai sakopojumos augšējo lapu žāklēs. Seglapas rombiskas, pie pamata biezākas, līdz pusei saaugušas, tumšbrūnas. Seglapu mala gluda vai ar dažiem zobiņiem. Sievišķajiem ziediem apziedņa nav – to aizstāj divas seglapas. Zied no jūlija līdz septembrim (Kabucis 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Suga izplatīta Rietum- un Ziemeļeiropā, Islandē un Ziemeļamerikas A daļā jūras un okeānu krastos mērenajā un vēsajā zonā, reti Centrāleiropā (Kabucis 2003). Latvijā sastopama tikai Rīgas līča piekrastē vai tās tuvumā (Kabucis 2003; Priedītis 2014). Atradnes reģistrētas Jaunķemeros, Lielupes palienē Valgundes pagastā, Saulkrastos, Duntē, Veczemju klintīs. Sastopamības apgabals (EOO) ir 1190 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2.
Populācija. Datu par populācijas lielumu Latvijā nav.
Dzīvotnes un ekoloģija. Izteikts halofīts (Ieviņš 2020). Raksturīgs pludmalēm, galvenokārt sanesumu joslām (Laime 2013; Priedītis 2014). Tam ir augsts potenciāls izplatīties ar jūras straumēm sēklu augstās sāls izturības dēļ (Ignaciuk, Lee 1980). Latvijā suga konstatēta pludmalēs un palieņu zālājos. Sugas augtenes ir pašā jūras krastā un pakļautas periodiskai noskalošanai.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ekosistēmu degradācija un pārveidošana, paplašinoties tūrisma un rekreācijas teritorijām, pieaugot sporta un atpūtas aktivitātēm piekrastē, kā arī notiekot atsevišķu augu sugu, piemēram, parastās niedres, ekspansijai. Viens no galvenajiem draudiem ir sapludu jeb jūras mēslu savākšana.
Aizsardzība. Aptuveni 50% atradņu atrodas ĪADT (Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas liegumā “Vidzemes akmeņainā jūrmala”), taču to pašreizējā apsaimniekošana nenodrošina sugai optimālus apstākļus. Tieši veģetācijas sezonas laikā pludmalēs pieaug antropogēnā slodze. Tādējādi intensīvās atpūtas vietās sugai piemērotās augtenes tiek iznīcinātas.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lai mazinātu antropogēno ietekmi, konkrētos piekrastes posmos jāplāno efektīva piekrastes aizsardzība un šie plāni jāīsteno. Jāierobežo sanesumu novākšana pludmalēs. Tas būtu jāņem vērā, izstrādājot ĪADT dabas aizsardzības plānus. Latvijā suga ir ļoti reta; jāveic sugas atradņu inventarizācija un monitorings, lai varētu novērtēt populācijas attīstības tendences. Iedzīvotāji, galvenokārt zemes īpašnieki un apsaimniekotāji, jāinformē par sugas dzīvotņu apdraudētību un apsaimniekošanas svarīgumu. Ieteicama sugas iekļaušana īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Babington’s orache – Atriplex glabriuscula. In Latvia, it is found only along the coast of the Gulf of Riga (Jaunķemeri, Lielupe floodplain in Valdgunde parish, Saulkrasti, Dunte and Veczemju cliffs). The EOO is 1,190 km2, and the AOO – 20 km2. The population size is unknown. In Latvia, it has been found on beaches and floodplain grasslands. The species’ habitats on the seashore are subject to periodic wash-away. A. glabriuscula is threatened by the degradation and transformation of ecosystems, tourism and recreation, and expansion of certain plant species, e.g., Phragmites australis. One of the main threats is the collection of washed-out marine organic litter (seaweeds). Approximately 50% of the known localities are in protected areas: the Ķemeri National Park and the “Vidzemes akmeņainā jūrmala” Nature Reserve; however, the current management does not provide optimal conditions for the species. During the vegetation season, the anthropogenic load on beaches increases. As a result, in the intensive recreation areas suitable habitats are destroyed. Reducing anthropogenic impact in specific coastal sections requires effective coastal protection planning and implementation of these plans. The removal of organic seaweed litter on beaches should be limited. This should be considered when developing site management plans for protected areas. An inventory and monitoring of the species’ habitats should be carried out to assess the population development trends. Residents, primarily landowners and managers, should be informed about the threats to suitable habitats and the importance of management. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
