Morfoloģija un bioloģija. Vidēji liela kaija. Pieaudzis putns vasarā balts ar zilganpelēku spārnu virspusi un muguru, zaļgandzeltenu knābi un kājām. Ziemā galva ar brūnganpelēkiem raibumiņiem. Neligzdošanas laikā uzturas baros. Pārtiek no zivīm, dažādiem bezmugurkaulniekiem un arī organiskajiem atkritumiem. Ligzdošanas laikā mazāk sabiedrisks nekā lielais ķīris – ligzdo atsevišķi pāri vai nelielas kolonijas. Ligzda uz zemes (parasti uz salām), virsūdens augāja slīkšņā, reizēm arī kokā vai uz cilvēka radītām konstrukcijām. Dējumā parasti trīs olas. Mazuļi pusligzdbēgļi. Gājputns, ziemo Eiropas R un DR daļā un arī Latvijā (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Islandes pāri Eirāzijai līdz Kanādas centrālajai daļai. Ziemo Atlantijas okeāna Z daļā (tostarp Baltijas jūrā), Vidusjūrā, Kaspijas un Melnajā jūrā, Āzijas DA daļā un Ziemeļamerikas R piekrastē (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā nedaudz palielinājusies (Keller et al. 2020). Latvijā ziemojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 2876 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 78 038 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2019). Arī Eiropas populācijas tendence nav zināma. Ligzdojošā populācija pieaug Baltkrievijā un ilgtermiņā arī Lietuvā. Igaunijā ilgtermiņā populācija sarūk. Īstermiņā gan Lietuvā, gan Igaunijā populācija ir stabila. Krievijas populācijas tendence nav zināma. Dati par ziemojošās populācijas tendenci ir pieejami tikai no Baltkrievijas, kur īstermiņa tendence ir pozitīva, bet ilgtermiņa – nezināma (BirdLife International 2021). Kopējā Baltijas jūras ziemotāju populācija pieaug (HELCOM 2023). Latvijā ziemojošā populācija vidēji ir 13 621 indivīds (9081 pieaudzis indivīds). Trijās paaudzēs tā ir samazinājusies par vairāk nekā 30%.
Biotopi un ekoloģija. Ziemo galvenokārt jūrā, bet arī neaizsalušos iekšzemes ūdeņos un urbānās teritorijās. Paaudzes ilgums: 10,9 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas ziemojošajai populācijai. Ligzdošanas vietās sugu apdraud Amerikas ūdele Neogale vison un arī vietējās plēsēju sugas, traucējums ligzdošanas laikā. Sugu apdraud arī ligzdošanas un ziemošanas dzīvotņu zudums zemes apgūšanas, nosusināšanas un apmežošanas dēļ. Dažviet Eiropā kolonijās tiek vāktas olas (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Kajaks nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču suga ziemo vairākās no šīm teritorijām. Tiek veikts ziemojošās populācijas monitorings (Stīpniece 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Antra Stīpniece, Ainārs Auniņš.
Summary. Mew Gull − Larus canus. The AOO of birds wintering in Latvia is 2,876 km2, the EOO – 78,038 km2. The average wintering population is 13,621 individuals (9,081 adult individuals). Over three generations, it has declined by more than 30%. It mainly winters at sea, but also in non-frozen inland waters and urban areas. At breeding sites, the species is threatened by Neogale vison and also by local predator species, as well as by disturbance during breeding. The species is also threatened by the loss of breeding and wintering habitat due to land reclamation, drainage and afforestation. Eggs are harvested at the colonies in some parts of Europe. Monitoring of the wintering population is ongoing. The legal status of the species does not need to be changed in Latvia.
Literatūras saraksts
