Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 50–100 cm augsts lakstaugs. Saknenis zarains. Stublājs stāvs, dobs, paresnināts zem mezglu vietām, klāts ar cietiem matiņiem. Lapas tumšzaļas, spīdīgas, daudzkārt plūksnainas. Lapas kontūra plati trīsstūrveida, visas daļas aptuveni vienāda lieluma, lapas plūksnu gali smaili. Lapas ass lauzīta. Vīkala nav. Vīkaliņa lapas matainas. Ziedi čemuros stublāja un zaru galā, čemurā 10–20 stari. Vainaglapas piecas, gaišsārtas, retāk gandrīz baltas, vainaglapu plātnītes ārpusē apmatotas. Auglis – iegareni cilindrisks 1–1,5 cm garš sēkleņu skaldauglis, katrs skaldenis ar piecām gaišākām ribām, starp kurām redzamas tumšākas sveķu ailes. Zied no maija līdz jūlijam (Tutin 1968; Fatare 2003; Пименов, Остроумова 2012).
Izplatība. Suga samērā plaši izplatīta Eiropas mērenajā joslā no Ibērijas pussalas līdz Donai Austrumeiropas līdzenumā. Uz ziemeļiem sugas areāls sasniedz Skandināvijas D daļu un Igauniju (Tutin 1968; Jankevičienė et al. 1996; Пименов, Остроумова 2012; Kukk et al. 2020; GBIF 2023; Govaerts 2024). Latvijā suga sastopama diezgan reti, galvenokārt Daugavas ielejā un Rīgas līča piekrastē Kurzemē. Latvijas ZA un R daļā zināmas tikai atsevišķas atradnes. Latvija atrodas tuvu sugas areāla ZA robežai (GBIF 2023; Fatare 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 52 070 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 388 km2. Tiek uzskatīts, ka AOO ir lielāka un atbilst VU kategorijai. Ticamu datu par izplatības pārmaiņām pēdējās desmitgadēs nav, tomēr vēsturiskajās atradnēs Gaujas ielejā un Zemgales līdzenuma upju ielejās (Fatare 1992, 2003) pēdējos 30 gados tā nav konstatēta (DAP 2022). Lielākā daļa atradņu koncentrējas salīdzinoši šaurā joslā Daugavas ielejā un jūras piekrastē no Jūrmalas līdz Kolkai. Suga pieder pie kalcifītās termofītās veģetācijas (Laiviņš u. c. 2008). Suga sastopama galvenokārt nelielu izolētu atradņu veidā. To var spriest gan pēc zinātnisko herbāriju datiem (DAU, LATV), gan pēc publikācijām par dažādu teritoriju floru (piemēram, Gavrilova u. c. 2005), gan pēc izstrādātajiem dabas aizsardzības plāniem, piemēram, dabas parkiem “Daugavas loki”, “Daugavas ieleja” un dabas liegumam “Grebļukalns”, kas ir uzskatāmas par sugas kodolteritorijām (Evarts-Bunders, Jurševska 2010; Evarts-Bunders, Lakša 2014; Krasnopoļska, Svilāne 2022).
Populācija. Populācijas lielums un dinamika Latvijā nav pētīta. Vienā atradnē var būt daži līdz vairāki simti indivīdu (DAP 2022).
Dzīvotnes un ekoloģija. Gaišu, siltu, kaļķainu augteņu suga (Laiviņš u. c. 2008). Sastopama sausos priežu mežos, smiltāju un kaļķainos zālājos, pelēkajās kāpās, mežainās piejūras kāpās. Sugai piemērotas arī lineāras dzīvotnes un dzīvotņu saskarjoslas: sausas ceļmalas, mežmalas, dzelzceļu uzbērumi.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība priežu mežos, meža kultūru ierīkošana un citi intensīvās mežsaimniecības pasākumi. Negatīvu ietekmi rada dzīvotņu noēnošana, ko izraisa sauso priežu mežu aizaugšana dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā. Atradnes, kas atrodas kāpās, apdraud kāpu erozija un rekreācija, savukārt atradnes zālājos – aizaugšana un zemes lietojuma veida maiņa.
Aizsardzība. Aptuveni 70% atradņu ir ĪADT: Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas parkos “Daugavas loki”, “Engures ezers”, “Ogres Zilie kalni”, “Daugavas ieleja”, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”, dabas liegumos “Grebļukalns”, “Sventājas upes ieleja” u. c.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, sekmējot to aizsardzību (piemēram, atbilstošs ĪADT zonējums, kas nepieļauj zemes lietojuma veida maiņu sugas atradnēs) un veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus (piemēram, zālāju atjaunošanu un apsaimniekošanu, atklātu ceļmalu uzturēšanu). Ieteicams iekļaut sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autori: Pēteris Evarts-Bunders*, Gunta Evarte-Bundere.
Summary. Mountain parsley – Peucedanum oreoselinum. It is rather rare in Latvia, mainly found in the River Daugava Valley and on the coast of the Gulf of Riga in western Latvia, with a few isolated localities in north-eastern and western Latvia. The EOO is 52,070 km2, and the AOO – 388 km2. There is no reliable data on the distribution changes in recent decades; however, the species has not been found in the earlier recorded localities in the River Gauja Valley and the Zemgale Plain. The population size and dynamics are unknown. P. oreoselinum grows in light, warm places on calcareous soils – in dry pine forests, sandy calcareous grasslands, grey dunes, wooded coastal dunes, dry roadsides, forest edges and railway embankments. The species is threatened by intensive forestry operations in pine forests, establishment of forest monocultures, increased shading caused by the overgrowth of dry pine forests in the course of natural succession and due to eutrophication, dune erosion, recreation, overgrowing of dry semi-natural grasslands and changes in land use. Approximately 70% of the species’ localities occur in protected areas: the Ķemeri National Park, the “Daugavas loki”, “Engures ezers”, “Ogres Zilie kalni”, “Daugavas ieleja” Nature Parks, and elsewhere. The population size, distribution, and threats should be clarified. The conservation of suitable habitats should be ensured by an appropriate protection regime and management (e.g., restoration and management of grasslands and maintenance of open roadsides). It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
