Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–50 cm garš lakstaugs, ar matiņiem. Stublājs ložņājošs. Lapas pretējas, olveidīgas, ar lielzobainu malu. Ziedi pa 3–7 skrajos ķekaros. Kauslapas četras, eliptiskas, ar dziedzermatiņiem, saaugušas tikai pie pamata. Vainaglapas četras, gaišzilas vai zilganvioletas, saaugušas. Vainaga stobriņš ir īss, apmali veido četri nevienādi segmenti. Pogaļa garāka nekā kauss, plati otrādi olveida, ar seklu jomu; irbulis garāks nekā pogaļa. Zied no maija līdz jūnijam (Kabucis 2003). Apputeksnē kukaiņi. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002). Sēklām nav pielāgojumu tālai izplatībai, un vidējais izplatības attālums ir 0,1–1 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga izplatīta galvenokārt Eiropas centrālajā un D daļā, ir savrupas atradnes arī Āfrikas Z daļā (Priedītis 2014; Govaerts 2024). Igaunijā suga nav konstatēta (eElurikkus 2022). Lietuvā zināmas dažas atradnes (GBIF 2024). Latvijā suga sasniedz areāla ZA robežu un sastopama ļoti reti valsts R daļā (Kabucis 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 1118 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2. Salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Kabucis 2003), atradņu skaits ir samazinājies. Nav jaunāku datu par šo sugu no Embūtes apkārtnes, kā arī, veicot atradņu pārbaudi 2022. gadā, suga netika atrasta vēl trijās vietās (divās no tām sugas konstatēšana vairs nav iespējama, jo gravas daļu bebri ir pārveidojuši par staignāju). 2023. gadā suga atrasta jaunā vietā – uz dabas lieguma “Gaviezes āmuļi” robežas, ceļa malā (DAP 2023). Iespējams atrast sugu citviet valsts R daļā, taču potenciālo atradņu skaits nevar būt liels sugas specifisko augtenes prasību un vājo izplatīšanās spēju dēļ.
Populācija. Datu par populācijas lielumu un dinamiku nav. Droši zināmas mazāk nekā desmit atradnes. Katrā no vietām atrastas nelielas audzes 1–2 m2 platībā.
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug mēreni mitrās līdz mitrās vidēji skābās līdz vāji bāziskās, barības vielām vidēji bagātās, noēnotās augtenēs (Chytrý et al. 2018). Gravu meži, upju palieņu meži, kalnu strautu malas, platlapju meži un avoksnāji ir sugas optimālās dzīvotnes sugas areāla centrālajā daļā (Sádlo et al. 2007). Latvijā suga konstatēta platlapju mežos vai jauktos platlapju-egļu, tostarp gravu, mežos, mitrās ēnainās vietās ar augsnes virskārtas traucējumiem – pie dzīvnieku takām, ceļmalās mežā, avoksnainās vietās mežā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība; vietām augsnes virskārtas traucējumu trūkums un dabiskā sukcesija – atklātas augsnes laukumi aizaug ar augstākiem lakstaugiem. Negatīvu ietekmi rada arī bebru darbība – dzīvotņu appludināšana.
Aizsardzība. Visas sugas atradnes, izņemot vienu, atrodas ĪADT. Vairākas sugas atradnes ir Slīteres Nacionālajā parkā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta sugas izplatība. Jānovērtē populācijas lielums. Nav pieļaujama mežizstrāde sugas dzīvotnēs. Tajā pašā laikā vajadzīgi nelieli augsnes virskārtas traucējumi.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Wood speedwell – Veronica montana. In Latvia, it is very rare, found only in the western part of the country. Fewer than ten localities are known; however, the actual distribution is probably wider. There is no data on the population size and its dynamics. Usually, it grows in small patches covering 1–2 m2. The EOO is 1,118 km2, and the AOO – 24 km2. V. montana occurs in broadleaved forests and mixed broadleaved-spruce forests, in moist shady places with soil disturbances, such as animal trails, forest roadsides and spring discharges. Outside protected areas, the species is threatened by industrial forestry, possibly also by the lack of soil disturbance; in protected areas – mainly by the lack of soil disturbance and beaver activity. All known localities of V. montana, except for one, are in protected areas. Several localities are found in the Slītere National Park. Studies on the distribution of the species are needed, and the population size should be estimated. Logging should not be permitted in the species’ localities; however, minor topsoil disturbance is needed.
Literatūras saraksts
