Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–40 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs. Lapas veselas, 10–35 cm garas, 0,5–1 cm platas, lineāras, trīsšķautnainas, garākas nekā stublājs, nedaudz ieliektas, plātnes apakšpusē ar asu šķautni. Ziedkopa nezarota, kompakta, 5–7 cm augsta, ar 3–5, reti ar divām vai sešām sēdošām (retumis pati apakšējā ar ļoti īsu kātiņu), ļoti tuvu novietotām sievišķo ziedu galviņām, virs kurām piekļaujas 1–2 vīrišķo ziedu galviņas. Vīrišķo ziedu galviņa un augšējā sievišķo ziedu galviņa saskaras. Apziednis vienkāršs, apziedņa lapas 1–6, bezkrāsainas, plānas, plēvjainas. Ziedi viendzimuma, lodveidīgās galviņās saliktā ziedkopā. Apakšējās seglapas vismaz trīs reizes garākas nekā ziedkopa. Augļi – koniski, sausi, poraini, 0,3–0,4 cm gari kauleņi ar seklu iežmaugu vidusdaļā, sakopoti lodveidīgos kopaugļos. Pie augļiem saglabājas ap 1,5 mm gara, taisna irbuļa palieka. Zied no jūlija līdz augustam (Kabucis 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Mērenajā un vēsajā joslā nevienmērīgi izplatīta suga Eirāzijas Z daļā, ļoti reti Ziemeļamerikā, ārpus Fenoskandijas D daļas un Baltijas valstu Z daļas sastopama ļoti reti (Kabucis 2003; Lansdown 2011; Priedītis 2014); Zviedrijā un Somijā sastopama diezgan bieži vidus un D daļā (Uotila 2024; SLU Artdatabanken 2025). Igaunijā zināmas aptuveni 29 atradnes, suga izplatīta nevienmērīgi visā valstī, vairāk atradņu Z un DR daļā (Kukk et al. 2016; eElurikkus 2024). Lietuvā nav sastopama (Sinkevičienė et al. 2003). Baltkrievijā zināma viena atradne Z daļā un četras A daļā (Дубовик, Шимко 2006). Latvija atrodas uz DA no sugas vienlaidu areāla, uz tā D robežas. Latvijā sastopama ļoti reti, līdz šim bija zināmas piecas atradnes Vidzemē. Šobrīd droši zināmas tikai divas atradnes. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2. Iespējama jaunu atradņu atklāšana, piemēram, Vidzemes un Alūksnes augstienē un Aronas paugurlīdzenumā. Taču, ņemot vērā, ka Latvija atrodas uz areāla D robežas, iespējamais jauno atradņu skaits, visticamāk, ir neliels.
Populācija. Populācijas lielums nav zināms. Dabas liegumā “Ziemeļu purvi” suga aizņem aptuveni 200–300 m2.
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā suga aug nelielās grupās purvu lāmās, slapju mežu ieplakās, seklos grāvjos. Sugas dzīvotnes stāvoklis dabas liegumā “Ziemeļu purvi” ir viduvējs, jo meža stiga sāk aizaugt. Dzīvotņu stāvoklis Krustkalnu dabas rezervātā nav zināms. Vēsturiskajās atradnēs kā sugas dzīvotnes minētas arī ezeru krastmalas (Kabucis 2003).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud mežu susināšana, dabisko mežu pārveidošana par monokultūrām un veco mežu izciršana. Potenciālās atradnes ezeros apdraud ezeru piesārņošana ar biogēnajiem elementiem un tās izraisītā ezeru aizaugšana un pastiprinātā ekspansīvo ūdensaugu sugu konkurence.
Aizsardzība. Abas sugas atradnes atrodas ĪADT – dabas liegumā “Ziemeļu purvi” un Krustkalnu dabas rezervātā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāveic sugas izplatības un populācijas lieluma pētījumi, jānoskaidro sugu ietekmējošie faktori Krustkalnu dabas rezervātā. Nav pieļaujama mežu susināšana un mežizstrāde sugas atradnēs un tai blakus esošajās mežaudzēs.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Clustered bur-reed – Sparganium glomeratum. In Latvia, the species is very rare; it occurs in the north-eastern and central parts of the country where it grows on the southern limit of its distribution range. In Latvia, five localities of the species are known, but only two of them were recorded after 1991. The species has been found in bog hollows, in depressions of wet forests, on a lakeshore. In one of the recently found localities (the “Ziemeļu purvi” Nature Reserve), the group of plants covers 200–300 m2, while there are no population size estimations in the other sites. Both the AOO and the EOO are 8 km2. The species is threatened by forest drainage, transformation of natural forests into tree monocultures, clearcutting of old-growth forests, lake pollution with extra nutrients and subsequent increased overgrowing. Both recently found localities are situated in protected areas – the “Ziemeļu purvi” Nature Reserve and the Krustkalni Strict Nature Reserve. S. glomeratum is on the list of protected species of Latvia. A targeted species inventory, estimation of population size and threats are necessary. Forest drainage and clearcutting in the species’ habitats should be prevented.
Literatūras saraksts
