Morfoloģija un bioloģija. Vidēji liela pīle. Tēviņam riesta tērpā melna galva ar zaļu spīdumu, dzeltenas acis, melnas krūtis un pakaļgals, balti sāni, pelēcīgi balta mugura. Mātīte blāvi brūna, brūnpelēki sāni un mazliet tumšāka mugura, uzkrītoša plata balta josla ap knābja pamatu (Svensons u. c. 2021). Ārpus ligzdošanas sezonas uzturas baros. Suga ir visēdāja, bet ziemā tās galvenā barība ir dažādi gliemji (BirdLife International 2018). Latvijā parasta caurceļotāja. Atrastas trīs ligzdas – 1949. gadā Babītes ezerā un 1962. un 1963. gadā Engures ezerā. Nelielā skaitā sastopama arī ziemā jūrā vai piejūras ezeros un Daugavā lejpus Rīgas HES, reti tālāk iekšzemē (Celmiņš 2022).
Izplatība. Cirkumpolārs ligzdošanas areāls, kas iekļauj boreālās zonas Z daļu un arktisko zonu. Ziemošanas areāls tālāk uz dienvidiem, galvenokārt okeānu un jūru piekrastē (BirdLife International 2018). Ligzdošanas izplatība Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem ir mazinājusies, jo nelielais izplatības pieaugums Baltijas jūras reģionā neatsver zudumus Skandināvijas kalnos Norvēģijā un Zviedrijā (Keller et al. 2020). Latvijā ziemojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 128 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 47 545 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija mazinās, taču ne tik strauji, lai sugu klasificētu kā apdraudētu (BirdLife International 2018). Eiropas ligzdojošā populācija mazinās, bet ne tik strauji, lai sugu klasificētu kā apdraudētu. Eiropā ziemojošā populācija pieaug. Somijā, Igaunijā un Krievijas Eiropas daļā ligzdojošā populācija sarūk (īstermiņā Igaunijā tā gan ir stabila, bet ļoti neliela). Ziemojošā populācija Igaunijā pieaug, bet Baltkrievijā un Lietuvā ziemojošās populācijas tendences nav zināmas (BirdLife International 2021). Baltijas jūrā ziemojošā populācija sarūk (HELCOM 2023). Latvijā ziemojošā populācija ir vidēji 42 indivīdi (28 pieauguši indivīdi). Populācijas tendence ir neskaidra (Stīpniece 2021).
Biotopi un ekoloģija. Ziemo galvenokārt jūrā un piejūras ūdeņos. Paaudzes ilgums: 5,1 gads (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga ir nelimitēti medījama no 20. augusta līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 15. decembrim – katru dienu. No 2016./2017. līdz 2020./2021. gada sezonai vidēji nomedīti 55,6 indivīdi sezonā (Valsts meža dienests 2021), taču 2019./2020. gada sezonā nomedītais skaits – 174 putni – šķiet ievērojami pārspīlēts.
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas ziemojošajai populācijai. Suga ir jutīga pret naftas produktu piesārņojumu spalvu maiņas un ziemošanas vietās, un to apdraud arī hloru saturošo organisko vielu piesārņojums. Sugai raksturīgā pulcēšanās ziemā ap kanalizācijas izplūdes vietām piekrastē rada tai riskus arī no citiem piesārņojuma veidiem. Naftas un gāzes izpēte radījusi dzīvotnes zudumus Krievijas Eiropas daļā. Iespējami draudi ir arī barošanās iespēju zudums dažās ziemošanas vietās, ko ir izraisījusi gliemju pārzveja, eitrofikācija un atkrastes vējparki. Lielā skaitā noslīkst, sapinoties zvejnieku tīklos. Suga ir jutīga pret putnu gripu, tāpēc to var apdraudēt šīs slimības uzliesmojumi. Vairākās valstīs (tostarp Latvijā) suga tiek medīta un cieš no medību radītā traucējuma. Zviedrijā, Stokholmas arhipelāgā, sugas sarukšanā varētu būt vainojama Amerikas ūdele Neogale vison (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ķerras aizsardzība ir viens no dabas lieguma “Babītes ezers” izveidošanas mērķiem. Ķerrai Latvijā nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Notiek ziemojošās populācijas monitorings (Stīpniece 2021). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Antra Stīpniece, Ainārs Auniņš.
Summary. Greater Scaup − Aythya marila. AOO of the population wintering in Latvia is 128 km2, EOO – 47,545 km2. The average wintering population in Latvia is 42 individuals (28 adult individuals). The population trends are unclear. It mainly winters at sea and in coastal waters. The species is sensitive to oil pollution at moulting and wintering sites and is also threatened by organochloride pollution. The characteristic winter aggregation of the species around sewage outfalls along the coast also puts it at risk from other forms of pollution. Loss of feeding opportunities in some wintering areas due to the overfishing of mussels, eutrophication and offshore wind farms are also potential threats. They often drown in large numbers due to entangling in fishing nets. The species is susceptible to avian influenza and may be vulnerable to outbreaks of this disease. The species is being hunted in several countries (including Latvia) and suffers from disturbance caused by hunting. Monitoring of the wintering population is ongoing. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
