Morfoloģija un bioloģija. Par balodi nedaudz mazāks bridējputns ar raksturīgiem noapaļotiem spārniem. Ķermeņa mugurpuse un spārni tumši ar metālisku spīdumu, galvas virsa, seja, rīkle un krūtis melnas, vēderpuse balta. Uz galvas šaurs cekuls, tēviņam garāks nekā mātītei. Raksturīgs svaidīgs riesta lidojums, mainot augstumu un izdodot balsi. Agresīvi aizsargā ligzdošanas vietu, riņķojot ap traucētāju un izdodot uztraukuma saucienus. Ceļošanas laikā var veidot lielus barus. Pārtiek galvenokārt no sliekām. Ligzda ir bedrīte uz zemes, izklāta ar saknītēm, sausu zāli un citiem materiāliem. Dējumā 2–5 (parasti četras) olas. Gadā parasti viens perējums, bet pēc izpostīšanas var dēt atkārtoti. Mazuļi ligzdbēgļi. Gājputns, ziemo Eiropas R un D daļā un Ziemeļāfrikā (LOB 1998).
Izplatība. Ligzdošanas areāls aptver gandrīz visu Eiropu un austrumos sniedzas līdz Ķīnas A daļai, areāla D robeža: Spānija–Turcija–Kazahstāna–Mongolija. Ziemo Eiropas R un D daļā, Vidusjūras reģionā, Pakistānā, Nepālā, Ķīnas D daļā un Japānā (BirdLife International 2017). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz samazinājusies (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir samazinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 11 492 km2 sastopamības apgabals (EOO) – 85 288 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2017). Sarūk arī Eiropas populācija. Krievijā un Lietuvā populācija sarūk, Igaunijā pieaug, bet Baltkrievijā stabila (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 135 521–187 177 pāri (271 042– 374 354 pieauguši indivīdi). Iepriekš gan ilgtermiņa, gan īstermiņa populācijas tendence klasificēta kā stabila (Ķerus u. c. 2021), taču jaunākie dati uzrāda populācijas lejupslīdi (Auniņš, Mārdega 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 32%.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdošanas biotops ir mitras pļavas un ganības, aramzeme, purvi. Retāk arī nolaisti zivju dīķi, izdedzināti niedrāji un citi mitrāji ar zemu augāju (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 5,9 gadi (BirdLife International2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču tiek iegūta citur Eiropā (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi sugai nav pētīti, bet ir ticami, ka visvairāk sugu ietekmē pārmaiņas lauksaimniecības zemju apsaimniekošanā. Eiropas līmeņa novērtējumā arī ir uzsvērts, ka suga cieš no lauksaimniecības intensifikācijas. Sugu apdraud arī mitrāju nosusināšana. Svarīgas apstāšanās vietas migrācijas laikā apdraud naftas piesārņojums, mitrāju nosusināšana, lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas maiņa vai pārtraukšana, kā rezultātā tās aizaug ar krūmiem. Pavasarī apstrādājot aramzemi, var iet bojā dējumi. Suga ir jutīga pret putnu botulismu, tāpēc to var apdraudēt šīs slimības uzliesmojumi. Suga cieš arī no ligzdu postītājiem – zīdītājiem un vārnu dzimtas putniem. Francijā, Grieķijā, Itālijā un Spānijā suga tiek medīta (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Ķīvīte nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgā vietā, taču vairākās no tām ligzdo. Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, ir jāatjauno un jāuztur mitrie zālāji.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Northern Lapwing − Vanellus vanellus. In Latvia, the distribution declined between 1980–1984 and 2000–2004, while no considerable change in distribution occurred between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 11,492 km2, the EOO – 85,288 km2. The breeding population is estimated at 135,521–187,177 pairs (271,042–374,354 adult individuals). Previously, both the long-term and short-term population trends were classified as stable, however, the latest data suggest a decline in population. Over three generations, the population has declined by 32%. Breeding habitats include wet grasslands and pastures, arable land and wetlands. Less frequently – drained fishponds, burnt reedbeds and other wetlands with short vegetation. In Latvia, the threats to the species have not been studied, but it is likely that changes in agricultural land management have a significant impact. Drainage of wetlands is also threatening the species. Important stopovers during migration are threatened by oil pollution, the drainage of wetlands, land abandonment and changes in land management that lead to shrub encroachment. When arable land is tilled in spring, the clutches can die. The species is susceptible to avian botulism and may be vulnerable to future outbreaks of this disease. The species also suffers from nest predators such as mammals and Corvidae. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. Restoration and maintenance of wet grasslands are required for the conservation of the species.
Literatūras saraksts
