Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 20–70 cm augsts lakstaugs. Stublājs zaļš līdz dzeltenīgs, reizēm ar maziem, sarkaniem plankumiem, stāvs, zarains, apakšējie zari nereti lokveidīgi pacili. Lapas ir pamīšus, gaišzaļas, ar kātu, trīsdaivainas. Vidējā daiva šaura, ar samērā paralēlām malām, pakāpeniski nosmailota. Ziedi vārpveida ziedkopās pa 5–10 stublāja un zaru galos, arī lapu žāklēs. Apziedņa lapas piecas, pa pusei saaugušas, gaišzaļas, ar miltainu apsarmi, gatavu augli sedz daļēji. Zied no jūnija līdz septembrim (Kabucis 2003; Priedītis 2014; Uotila, Lomonosova 2016).
Izplatība. Kļavlapu balanda sastopama Eiropā, pārsvarā tās austrumos, un Āzijā – no Polijas līdz Kazahstānas rietumiem un tālāk Sibīrijā gar lielajām upēm līdz pat Kolimai (Kabucis 2003; Priedītis 2014; Uotila, Lomonosova 2016). Baltijas valstīs suga konstatēta reti, lokāli (Lekavičius et al. 1993). Latvijā tā sastopama reti, galvenokārt Daugavas un Gaujas ielejā un Rīgas līča krastā (Kabucis 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 6851 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2.
Populācija. Datu par populācijas lielumu Latvijā nav.
Dzīvotnes un ekoloģija. Lai gan suga nav specifiska tikai iesāļiem piekrastes biotopiem, tā tomēr ir toleranta pret augstām sāls koncentrācijām (Ievinsh et al. 2021). Kļavlapu balanda sastopama upju krastmalās, smilšainās pludmalēs un ruderālās vietās pie upēm un jūras piekrastē (Kabucis 2003). Retumis suga konstatēta arī smilšainās ruderālās vietās pie dzelzceļiem un ceļmalās (Uotila, Lomonosova 2016). Latvijā suga aug dūņainos upju krastos kopā ar slāpekli mīlošu viengadīgu pioniersugu augāju (Eņģele, Sniedze-Kretalova 2013). Jūras krastā augtenes ir pakļautas periodiskai noskalošanai un pārpūšanai.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ekosistēmu degradācija un pārveidošana, paplašinoties tūrisma un rekreācijas infrastruktūrai un aktivitātēm.
Aizsardzība. Suga konstatēta divās ĪADT: aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava” un Ķemeru Nacionālajā parkā. Ņemot vērā lielo antropogēno slodzi Lapmežciemā, visticamāk, sugas atradne Ķemeru Nacionālajā parkā ir iznīcināta un nespēj atjaunoties.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāinventarizē sugas atradnes un jāraksturo populācija, kā arī jāprecizē izplatība. Kļavlapu balandas atradnes jāņem vērā, izstrādājot iepriekšminēto ĪADT dabas aizsardzības, kā arī attiecīgo dzīvotņu aizsardzības plānus. Iedzīvotāji, galvenokārt zemes īpašnieki, jāinformē par sugas dzīvotņu apdraudētību un apsaimniekošanas svarīgumu. Ieteicams iekļaut šo sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Chenopodium acerifolium is rare in Latvia, mainly found in the Daugava and Gauja River valleys, and on the coast of the Gulf of Riga. The EOO is 6,851 km2, and the AOO – 32 km2. The population size is unknown. Although the species is not specific to brackish coastal habitats, it is tolerant of high salt concentrations. The species grows on riverbanks, sandy beaches, weedy places near rivers and on the seacoast, sandy ruderal areas near railways and roadsides, muddy riverbanks with nitrophilous annual pioneer plants. The seashore habitats are periodically disturbed by waves and sand blowing. The species is threatened by ecosystem degradation and transformation due to tourism and recreational infrastructure and activities. The species has been found in two protected areas: the “Augšdaugava” Protected Landscape Area and the Ķemeri National Park. Considering the high recreational pressure in Lapmežciems in the Ķemeri National Park, the species’ habitats may have been destroyed and are unable to recover. An inventory of known and potential species localities and an assessment of the distribution and population size are necessary. The species’ habitats should be considered when developing site management plans for the above-mentioned protected areas. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
