Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 6–20 cm augsts lakstaugs ar spēcīgi attīstītu, zarotu sakneni. Stublājs pacils, pie pamata ar tumšbrūnām zvīņveida pielapēm, gandrīz kails. Lapas pamīšus, ar olveida pielapēm, apakšējās un vidējās stublāja lapas ar īsu kātu, augšējās sēdošas. Stublāja apakšējās lapas satuvinātas, piecstaraini saliktas no aptuveni vienāda izmēra lapiņām, stublāja vidējās lapas trīsstaraini saliktas, augšējās veselas. Lapas mala zobaina, gar lapas malu un lapas apakšpuse skraji, galvenokārt gar dzīslām, mataina. Ziedi pa vienam vai vairākiem lapu žāklēs, 1–2,5 cm diametrā, ar garu ziedkātu. Vainaglapas piecas, brīvas, dzeltenas, iekšpusē ar oranžu plankumu pie pamatnes, otrādi olveida, divreiz garākas nekā kauslapas, gals ar jomu. Auglis – riekstiņu kopauglis. Zied no maija līdz jūlijam (Valentine, Chater 1968; Eglīte 2003).
Izplatība. Suga sastopama galvenokārt kalnu reģionos Eiropā, Sibīrijā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikas A daļā – Kanādā, galvenokārt Ņūfaundlendas un Kvebekas provincē (Valentine, Chater 1968; GBIF 2022). Suga sastopama Grenlandē, Islandē un Skandināvijas pussalā (Kurtto 2009; Govaerts 2024). Austrumeiropā un Baltijas valstīs novērota reti un nevienmērīgi – Igaunijā samērā reti galvenokārt Z daļā, savukārt Lietuvā nav sastopama (Leht et al. 1996; Kukk et al. 2020). Latvijā suga sastopama ļoti reti, tikai R daļā, pirmoreiz konstatēta 1910. gadā Kandavas apkārtnē, vēlāk arī Bikstos, Dundagā, Jaunpilī un citur (Eglīte 2003). Viena sena atradne ir Mazsalacā, taču par to zināms tikai no literatūras. Pēdējos 30 gados konstatēta tikai trīs atradnēs – pie Klapkalnciema, dabas liegumā “Čužu purvs” un Upesgrīvā. Pārbaudot atradni Klapkalnciemā un tās apkārtni 2021. un 2022. gadā, sugu konstatēt nav izdevies. Tiek uzskatīts, ka suga varētu vēl joprojām būt sastopama vismaz trijās vietās. Sastopamības apgabals (EOO) ir 658 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2. Datu par EOO un AOO un izmaiņām Latvijā nav.
Populācija. Populācijas lielums un indivīdu skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Kopējais vēsturisko atradņu skaits ir aptuveni 6–8, tomēr kopš 1991. gada suga konstatēta tikai trijās (LATV; Priede 2017; SVR). Kā rāda pēdējo 30 gadu pētījumi, nenoskaidrotu iemeslu dēļ sugas atradnēs ir kritiski samazinājies indivīdu skaits vai suga ir izzudusi. Kopš 20. gs. 70. un 80. gadiem (Eglīte 2003) suga ilgstoši nav konstatēta un, iespējams, izzudusi lielākajā daļā Kurzemes un Vidzemes atradņu – Dundagā, Jaunpilī, Bikstos, Čužu purvā un Mazsalacā. Suga uzskatāma par kritiski apdraudētu (CR). To var tieši un netieši spriest gan pēc zinātnisko herbāriju datiem (LATV), gan publikācijām par ĪADT floru (Табака, Клявиня 1981; Priede 2017), gan pēc dabas aizsardzības plāniem atsevišķām ĪADT, kas ir uzskatāmas par sugas kodolteritorijām. Dabas parka “Abavas senleja” dabas aizsardzības plānā suga norādīta kā pēdējos gadu desmitos ļoti reta un izzūdoša (Bodnieks 2016).
Dzīvotnes un ekoloģija. Eiropā suga aug gan mežos, gan zālājos, arī uz klintīm un nogruvumiem, vietās ar skraju augāju (Axmanová 2022). Spriežot pēc sugas dzīvotnēm citviet Eiropā, tā aug gan sausās, gan mēreni mitrās kaļķainās augtenēs, kā arī augtenēs, kas nav karbonātiem bagātas (Chytrý et al. 2020). Latvijā atrasta galvenokārt sausos un mēreni mitros kaļķainos zālājos, kā arī mitros zālājos periodiski izžūstošās augsnēs. Iespējams, sugai ir plašāka ekoloģiskā amplitūda, un tā var tikt konstatēta arī citu veidu zālājos. Pieredze šīs sugas dzīvotņu apzināšanā Latvijā nav liela, pēdējos gados suga Latvijā nav atrasta.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud dabisko zālāju uzaršana un cita zemes lietojuma veidu maiņa. Nelabvēlīgu ietekmi rada dzīvotņu noēnošanās, ko izraisa zālāju aizaugšana dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā.
Aizsardzība. Pēdējos 30 gados Latvijā konstatētās divas sugas atradnes ir ārpus ĪADT, tām nav nodrošināta aizsardzība. Trešā atradne ir dabas parkā “Abavas senleja”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ņemot vērā sugai piemērotu dzīvotņu mazināšanos dabisko zālāju pārveidošanas un dabiskās sukcesijas rezultātā, ir jāpārbauda zināmās atradnes un jāmeklē jaunas. Jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori. Jānodrošina sugai piemērotu dzīvotņu saglabāšana, sekmējot to aizsardzību un veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus (aizaugošu zālāju atjaunošanu un apsaimniekošanu).
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Alpine cinquefoil – Potentilla crantzii. Rare and uneven in Eastern Europe and the Baltic region – relatively rare in Estonia, mainly in the northern part of the country, while in Lithuania the species is absent. In Latvia, the species is very rare, only found in western Latvia. First it was found near Kandava in 1910, later also near Biksti, Dundaga, Jaunpils, etc. Only 6-8 historical occurrences are known in Latvia. Based on our best knowledge, only three occurrences have been found in the last 30 years. The AOO is 12 km2, and the EOO is 658 km2. The presence of the species is likely in other grasslands in the River Abava Valley and the Coastal Lowland. The main threat is the cessation of management in semi-natural grasslands leading to overgrowth. It is necessary to carry out targeted inventories to specify the species’ distribution, population size and threats.
Literatūras saraksts
