Foto: Liene Auniņa – krāšņā neļķe.

Sinonīmi: –.
Agrāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Caryophyllaceae – neļķu.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN B1ab(ii,iii,iv,v) +2ab(ii,iii,iv,v); D, 2025.
Kategorija globāli, Eiropā: –, LC 2014.
Statuss Baltijas jūras reģiona valstīs: Dānija (NT, 2018), Vācija (3, 2018), Polija (VU, 2016), Lietuva (CR, 2021), Igaunija (VU, 2017), Zviedrija (EN, 2020), Somija (LC, 2019), Baltkrievija (+), Krievijas apgabali (Karaļauču (+), Pleskavas (+), Ļeņingradas (-), Novgorodas (-)).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 4.4. Mērenās joslas zālājs, 5.4. Iekšzemes mitrāji – augstie, pārejas, zemie purvi.
    Draudi: 1.1. Pilsētu un lauku teritoriju apbūve, 2.1. Kultūraugu tīrumi, 2.2. Stādījumi koksnes un celulozes ieguvei, 7.2. Uzpludinājumi un hidroloģiskā režīma maiņas, 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 2.1. Atradņu/teritoriju apsaimniekošana, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS, ML.
LSG iepriekšējie izdevumi: 2. kat. (1985), 1. kat. (2003).

Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 35–80 cm augsts lakstaugs. Stublājs viens vai vairāki, pacils, augšdaļā zaro, stublāja posmi īsi un resni. Lapas pretējas, lineāri lancetiskas, 4–7 cm garas, saaugušas, veido maksti. Ziedi pa vienam vai ļoti skrajā dihaziālā skarā. Kauslapas saaugušas līdz 2,5 cm garā stobriņā. Vainaglapas piecas, dziļi šķeltas, garākas nekā kauss, purpurrozā vai baltas. Auglis – pogaļa. Zied no jūnija līdz septembrim (Gavrilova 1999; Kabucis 2003; Priedītis 2014). Apputeksnē kukaiņi. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002). Paaudzes ilgums ir desmit gadi (Solstad et al. 2021). Sugas ietvaros nodala vairākas pasugas. Latvijā sastopamo attiecina uz D. s. subsp. superbus (Priedītis 2014). Latvijas A daļā ruderālās dzīvotnēs sastopamā neļķu suga līdz šim tika uzskatīta par D. superbus L., taču, analizējot herbārija materiālu, 2025. gadā tā noteikta kā Dianthus stenocalyx Trautv. ex Juz. Tā kā šī suga līdz šim Latvijā konstatēta tikai ruderālās dzīvotnēs, tā vērtējama kā antropofīts. D. stenocalyx Trautv. ex Juz. ir labi atšķirama no D. superbus L. pēc vairākām pazīmēm, piemēram, vainaglapu formas (Сауткина, Пацевич 2017). Citi autori nodala tikai pasugu D. superbus subsp. stenocalyx (Trautv. ex Juz.) Kleopow, kas sastopama tikai Ukrainā un Krievijas DR daļā (Govaerts 2024).

Izplatība. Suga sastopama Āzijā un Eiropā (Govaerts 2024). Igaunijā tā samērā bieži sastopama R daļā un salās (eElurikkus 2022), Lietuvā ir tikai viena atradne D daļā (Rašomavičius 2021). Latvijā šobrīd droši zināmas tikai pa divām atradnēm Kurzemē un Ziemeļvidzemē. Kopš 1991. gada nav datu par atradnēm Popes un Kazdangas apkārtnē. 2017. gadā suga meklēta, bet netika atrasta septiņās atradnēs Kurzemē, taču sugai piemērotas dzīvotnes tur vēl bija saglabājušās (NBD 2017). Atkārtota sugas atradņu pārbaude nav veikta. Sastopamības apgabals (EOO) ir 791 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km².

Populācija. Sugas populācijas lielums vērtēts kā mazāks nekā 250. Lielākā ir Gaujas Nacionālajā parkā, kur atrasti 50–60 ģeneratīvie dzinumi (DAP 2023). Ap 100 indivīdu cenopopulācija varētu būt vienā no Kurzemes atradnēm, taču jāveic atkārtota tās pārbaude. Kopumā Latvijā novērota atradņu skaita un populācijas mazināšanās. Vienā atradnē Kurzemē, mikroliegumā, sugai nepiemērotas apsaimniekošanas dēļ saglabājušies vien daži neziedoši indivīdi (DAP 2023). Eiropā suga nav apdraudēta (LC), bet populācija mazinās (Chadburn 2014).

Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā suga konstatēta zemajos purvos, avotu purvos un mitros zālājos periodiski izžūstošās augsnēs (Rūsiņa 2013; DAP 2023). Tai nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023).

Izmantošana un tirdzniecība. Šo sugu kultivē un izmanto kā krāšņumaugu.

Apdraudējums. Sugu apdraud galvenokārt apsaimniekošanas trūkums zālājos, kā arī zālāju un zāļu purvu susināšana, šo dzīvotņu sugai nepiemērota apsaimniekošana, zemes lietojuma veidu maiņa.

Aizsardzība. Nozīmīgākās un droši zināmās sugas atradnes atrodas ainavu aizsardzības zonā Gaujas Nacionālajā parkā. Lai saglabātu sugu, ir izveidots mikroliegums Kurzemē. Pārējās, atkārtoti nepārbaudītās atradnes Kurzemē, ir bez aizsardzības statusa.

Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāveic vēsturisko un mūsdienu atradņu izpēte. Katrā atradnē jāprecizē apdraudošie faktori un arī nepieciešamie pasākumi sugas saglabāšanai. Visticamāk, jāatjauno dabiskie zālāji saskaņā ar zālāju apsaimniekošanas vadlīnijām (Rūsiņa 2017). Jānodrošina sugas dzīvotņu aizsardzība Gaujas Nacionālajā parkā, veidojot mikroliegumu vai mainot zonējumu. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana. Ieteicama D. superbus sugu kompleksa taksonomiskā, morfoloģiskā un molekulāri ģenētiskā izpēte.

Autori: Liene Auniņa*, Pēteris Evarts-Bunders.

Summary. Superb pink – Dianthus superbus. It is very rare in Latvia, with only two localities in western Latvia and a few localities in northern Vidzeme. The AOO is 12 km², and the EOO – 791 km². Its distribution has decreased over the last decades. There are no data after 1991 from several sites in western Latvia (Pope, Kazdanga). The total population size in Latvia could be less than 250 individuals, 50–60 of them are found in the Gauja National Park. D. superbus grows in fens and wet grasslands on soils with fluctuating water tables. It is threatened by a lack of or inappropriate semi-natural grassland and fen management, drainage of grasslands and fens and natural succession. The largest subpopulation is found in the Gauja National Park. One microreserve has been established. An inventory of previously known localities should be carried out, the threats should be clarified, and the necessary measures determined and implemented – most probably, restoration of grasslands and fens is needed.

Literatūras saraksts

• Chadburn, H. 2014. Dianthus superbus. The IUCN Red List of Threatened Species 2014: e.T202972A2758333. https://www.iucnredlist.org/species/202972/2758333 [skatīts 06.12.2022.].

• DAP 2023. Dabas aizsardzības pārvalde. Dabas datu pārvaldības sistēma “Ozols”. https://ozols.gov.lv/ [skatīts 10.08.2023.].

• Durka, W. 2002. Blüten- und Reproduktionsbiologie. In: Klotz, S., Kühn, I., Durka, W. (eds.). BIOLFLOR – Eine Datenbank mit biologisch-ökologischen Merkmalen zur Flora von Deutschland, Schriftenreihe für Vegetationskunde, 38: 133–175.

• eElurikkus 2022. Estonian eBiodiversity Portal. https://elurikkus.ee/app/taxonomy/taxon/4309 [skatīts 06.12.2022.].

• Gavrilova, Ģ. 1999. Dianthus superbus L. – krāšņā neļķe. Grām.: Šulcs, V. (red.). Latvijas vaskulāro augu flora. Neļķu dzimta (Caryophyllaceae). Latvijas Universitāte, Rīga, 58.–59. lpp.

• Govaerts, R. (ed.). 2024. WCVP: World Checklist of Vascular Plants. Facilitated by the Royal Botanic Gardens, Kew. [WWW document] URL http://sftp.kew.org/pub/data-repositories/WCVP/ [skatīts 21.05.2024.].

• Kabucis, I. 2003. Krāšņā neļķe Dianthus superbus L. Grām.: Andrušaitis, G. (red.). Latvijas Sarkanā grāmata. 3. sējums. Vaskulārie augi. LU Bioloģijas institūts, Rīga, 96.–97. lpp.

• Midolo, G., Herben, T., Axmanová, I., Marcenò, C., Pätsch, R. et al. 2023. Disturbance indicator values for European plants. Global Ecology and Biogeography, 32(1): 24–34.

• NBD 2017. Dažu izzūdošo un sarūkošo augu sugu dzīvotspējas analīze in un ex situ. LVAFA projekts 1-08/ 108 / 2017. VZI APP “Nacionālais botāniskais dārzs” (NBD).

• Priedītis, N. 2014. Krāšņā neļķe Dianthus superbus L. Latvijas augi. Enciklopēdija. Gandrs Poligrāfija, Rīga, 137. lpp.

• Rašomavičius, V. 2021. Puošnusis gvazdikas Dianthus superbus L. Kn.: Rašomavičius, V. (red.). Lietuvos raudonoji knyga. Gyvūnai, augalai, grybai. Vilnius, psl. 485.

• Rūsiņa, S. 2013. 6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs. Grām.: Auniņš, A. (red.). Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmata. 2. papildināts izdevums. Latvijas Dabas fonds, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīga, 182.–185. lpp.

• Rūsiņa, S. (red.). 2017. Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā. 3. sējums. Dabiskās pļavas un ganības. Dabas aizsardzības pārvalde, Sigulda, 432 lpp.

• Solstad, H., Elven, R., Arnesen, G., Eidesen, P.B., Gaarder, G., Hegre, H., Høitomt, T., Mjelde, M., Pedersen, O. 2021. Karplanter: Vurdering av silkenellik Dianthus superbus for Norge. Rødlista for arter 2021. Artsdatabanken. https://www.artsdatabanken.no/lister/rodlisteforarter/2021/14487 [skatīts 21.05.2024.].

• Сауткина, Т.А., Пацевич, А.И. 2017. Сравнительно-морфологическая характеристика Dianthus superbus L. и Dianthus stenocalyx Juz. и распространение их во флоре Беларуси. Журн. Белорус. гос. ун-та. Биология, 1: 98–105.