Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 0,5–1,5 mm augsts krūms. Stumbrs stāvs vai galā nolīcis, šķautņains, bez apsarmes. Dzeloņi pelēkbrūni, taisni vai nolīkuši, pie pamata paplašināti. Lapas pamīšus, ar pielapēm, piecstaraini vai trīsstaraini saliktas no olveidīgām, 4–8 cm garām un 2–6 cm platām lapiņām, lapiņas plātnes mala nevienādi lielzobaina. Apakšējās lapiņas ar īsu kātu vai gandrīz sēdošas, augšējā lapiņa lielākā, ar relatīvi garāku kātu. Lapiņu virspuse kaila vai ar skrajiem matiņiem, apakšpuse mataina. Ziedkopas dzinumu un zaru galos samērā blīvos vairogveida ķekaros. Kauslapas ir piecas, atstāvošas, īsākas nekā vainaglapas, vainaglapas arī piecas, ap 1,5 cm garas, baltas vai gaišsārtas. Auglis – sulīgu kauleņu kopauglis, 1–1,5 cm garš, melns, bez apsarmes. Zied jūnijā un jūlijā (Valentine, Chater 1968; Cinovskis et al. 1996; Fatare 2003). Sēklas izplata dzīvnieki, kas apēd ogas. Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 400–1500 m (Lososová et al. 2023). Latvijā nav pētījumu par taksonomiski sarežģīto apomiktisko Rubus L. ģinti. Pēdējās desmitgadēs pasaulē ģints ir sadalīta ļoti sīkās, tikai speciālistiem droši atšķiramās sīksugās, turklāt šie pētījumi nav vērtēti Latvijas sugu taksonomiskā sastāva kontekstā. Šajā izdevumā apkopota informācija par taksonu Rubus plicatus Weihe et Nees, kā to līdz šim reģistrē Latvijā.
Izplatība. Sugas areāls ir plašs un iekļauj Eiropas ZR daļu, Centrāl- un Austrumeiropu un Skandināviju mēreni siltajā un mērenajā joslā (Valentine, Chater 1968; Kurtto et al. 2010; GBIF 2021; Govaerts 2024). Baltijas valstīs suga sastopama ļoti reti, zināma tikai Lietuvas R daļā un Latvijas DR daļā, kur bija konstatēta 1909. gadā (Galenieks 1957; Табака 1974; Cinovskis et al. 1996). Atkārtoti suga atrasta 2015. gadā Ķāķišķes apkārtnē, vēlāk arī Ķirbas purva apkārtnē. 2024. gadā atrasta arī Nidas purva apkārtnē (D. Krasnopoļska, nepubl. dati). Latvija atrodas sugas areāla ZA malā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 58 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2. Jaunākie pētījumi liecina (G. Evarte-Bundere, nepubl. dati), ka suga Latvijas DR daļā sastopama plašāk, nekā iepriekš bija zināms. Iespējams, mērķtiecīgi pārbaudot iespējamās dzīvotnes gan sastopamības apgabala teritorijā, gan ārpus tā Latvijas DR daļā, varētu konstatēt jaunas atradnes.
Populācija. Populācijas lielums un dinamika Latvijā nav pētīti un nav zināmi. Latvijā bija zināma tikai viena vēsturiska atradne (Galenieks 1957; Fatare 2003), tomēr, kā rāda pēdējos gados konstatētās sugas atradnes un ievāktie herbārija materiāli (DAU, HBA), Latvijā suga, visticamāk, ir plašāk izplatīta, nekā uzskatīts. Suga ir bieži sastopama uz rietumiem un ziemeļiem no Latvijas, un tās populācija Zviedrijā tiek vērtēta kā neapdraudēta (LC) (SLU Artdatabanken 2022).
Dzīvotnes un ekoloģija. Sausu, smilšainu, barības vielām nabadzīgu mežmalu un meža atvērumu, kā arī krūmāju suga. Tā ir krūmāju klases Lonicero-Rubetea plicati diagnostiskā suga (Mucina et al. 2016). Zviedrijā tā aug klajos zālājos, ar kokiem un krūmiem aizaugošos zālājos, krūmājos, kā arī cilvēka darbības ietekmētās vietās (SLU Artdatabanken 2022). Latvijā konstatēta saskares joslās (purvu malās) un pārveidotās vietās (meža ceļu malās, atmatās). Tas, ka sugai Latvijā pārsvarā ir antropogēnas izcelsmes dzīvotnes, iespējams, saistīts ar nepilnīgu izpēti (ceļmalās lielāka iespēja sugu konstatēt). Otrs iemesls varētu būt tas, ka Latvijā suga sasniedz areāla ZA robežu un ceļmalas kā izplatīšanās koridori varētu veicināt tās izplatīšanos.
Izmantošana un tirdzniecība. Lai arī augļi ir relatīvi nelieli, tos izmanto pārtikā.
Apdraudējums. Tā kā Latvijā trūkst pētījumu gan par sugas izplatību, gan dzīvotnēm, draudi noteikti, ņemot vērā apdraudējumus sugas dzīvotnēm visā tās izplatības areālā. Sugu apdraud klaju dzīvotņu aizaugšana dabiskās sukcesijas rezultātā, kā arī, iespējams, intensīva mežsaimnieciskā darbība priežu mežos. Ļoti nozīmīgs risks mūsdienās ir intensīva ceļmalu pļaušana, arī intensīvā zālāju apsaimniekošana.
Aizsardzība. Aptuveni 50% atradņu atrodas dabas liegumā “Ķirbas purvs”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ņemot vērā neskaidrības par sugas dzīvotņu raksturu, kā arī par precīzu Latvijas populācijas taksonomisko piederību, jāveic rūpīga zināmo un potenciālo atradņu izpēte Dienvidkurzemē, jāpārbauda konstatēto cenopopulāciju taksonomiskā piederība, jāprecizē sugas populācijas lielums un jāpēta izplatības dinamika, kā arī jāprecizē apdraudošie faktori. Tā kā suga ir ļoti līdzīga citām Rubus L. ģints sugām, atradņu apstiprināšanai nepieciešams kvalitatīvi savākts herbārija materiāls. Ieteicams izstrādāt sugas aizsardzības plānu. Ieteicams iekļaut sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Rubus plicatus was first recorded in south-western Latvia in 1909. Then it was repeatedly found in the same region in 2015 near Ķāķišķe, and later near Ķirba Mire. In 2024, it was found near Nida Mire. The AOO is 24 km2, and the EOO – 58 km2. The species may likely be found in new localities in south-western Latvia. In Latvia, no studies on the taxonomically complex apomictic genus Rubus L. have been conducted. In the last decades, the genus has been divided into subspecies that can only be reliably distinguished by trained specialists. This book summarises information on the taxon R. plicatus Weihe et Nees as it was recorded in Latvia earlier. In Latvia, R. plicatus has been found on disturbed roads and roadsides, dry fallow lands, mire edges. The species is threatened by the natural succession in open habitats and, possibly, by intensive forestry operations in pine forests. A significant threat is the intensive mowing of roadsides, as well as the mowing of grasslands without preserving groups of native shrub species. Approximately 50% of the currently known localities of R. plicatus occur in the “Ķirbas purvs” Nature Reserve. A thorough survey of the known and potential localities in southern Kurzeme should be carried out, the exact taxonomic affiliation of the identified populations should be verified, the population size and distribution dynamics, and threats should be clarified. It is recommended to include the species on the list of protected species of Latvia. The species’ management plan should be prepared.
Literatūras saraksts
