Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs vasarzaļš, līdz 150 cm augsts divmāju krūms. Dzinumi ar matiņiem, vēlāk kaili, sarkanbrūni vai pelēki. Lapas nepāra plūksnaini saliktas, abpus ar matiņiem, pielapes plēvjainas. Lapiņas 5–7, iegarenas līdz lancetiskas. Ziedi pa vienam lapu žāklēs vai skrajās, vairogveidīgās ziedkopās zaru galos. Ziedkāts un kauss ar zīdainu matojumu. Vainaglapas koši dzeltenas. Zied no jūnija līdz septembrim. Aug kā atsevišķi indivīdi, nelielās grupās vai tīraudzēs. Saulmīlis. Dekoratīvs (Eglīte 2003).
Izplatība. Krūma klinšrozītes dabiskais izplatības areāls ir Āzija un Ziemeļamerika – no mērenās līdz aukstajai joslai –, Eiropā reti – mērenajā un vēsajā joslā, galvenokārt kalnu rajonos. Baltijas valstīs suga sastopama tikai Igaunijā, galvenokārt Z daļā, un Latvijā (Leht 1996). Latvijai tuvākās sugas atradnes ir Ziemeļigaunijā un Gotlandes un Olandes salās. Latvijā suga sastopama ļoti reti – tikai vienā atradnē Kandavas apkārtnē Abavas ielejā, kur sugas aizsardzībai izveidots dabas liegums “Čužu purvs”. Atradne zināma kopš 1847. gada. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2.
Populācija. Suga ir plaši izplatīta dabas liegumā “Čužu purvs”, galvenokārt teritorijas centrālajā daļā (16 ha), kur veido Latvijai unikālu krūmāju sabiedrību. Tajā krūma klinšrozīte ir dominējošā augu suga, kas veido biezas audzes. Atsevišķi sugas indivīdi izklaidus sastopami arī netālā apkaimē. 20. gs. sākumā Čužu purvā bija ganības, un krūma klinšrozīte auga tikai izklaidus. Pārtraucot zālāju apsaimniekošanu, zālāji un zāļu purvi aizauga ar krūma klinšrozīti un citiem krūmiem, ieviesās koki (Salmiņa 2005). Sugas vitalitāte nenoēnotajās teritorijās vērtējama kā laba – tā bagātīgi zied, teritorijā ir dažādu vecumu augi, veco bojāgājušo krūmu vietā atjaunojas jauni (Salmiņa 2005). Vietās, kur agrāk bijusi kavēta normāla ūdens notece (bebru aizsprosti, aizauguši, netīrīti grāvji u. c.) un mitruma režīms normalizējies, krūma klinšrozīte ir atjaunojusies un bagātīgi zied, novērota arī sugas ģeneratīvā atjaunošanās.
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā suga sastopama upes ielejas virspalu terasē un palienē kūdrainā augsnē, kur tuvu augsnes virskārtai atrodas saldūdens kaļķieži, arī karbonātiskā minerālaugsnē. Tā ir barības vielām nabadzīgu augteņu suga, kas aug klajās vietās (Tichý et al. 2023). Citviet izplatības areālā tā aug uz kaļķakmens klintīm, kas applūst, arī smilšainās, grantainās upju palienēs (BSBI Online Plant Atlas 2020), bet Ziemeļamerikā – smilšainos vai grantainos upju, ezeru krastos, kalnu nogāzēs, purvos, zālājos, skujkoku un lapu koku mežu malās, arī zālājos un mežos alpīnajā joslā (Erter, Reveal 1993+).
Izmantošana un tirdzniecība. Suga tiek plaši kultivēta.
Apdraudējums. Galvenais sugas apdraudējums ir teritorijas aizaugšana ar kokiem un krūmiem, kas rada noēnojumu un mazina augu vitalitāti. Negatīvu ietekmi uz sugas augšanu rada arī pārmērīgs mitruma daudzums, ko izraisa bebru aizsprosti, aizaugoši grāvji un citi ūdens noteces šķēršļi. Sugas dzīvotni apdraud Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi, kas izplatās gar lieguma ZA malu, kā arī citas invazīvas augu sugas.
Aizsardzība. Vienīgā savvaļas sugas atradne ir dabas liegumā “Čužu purvs”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāsaglabā sugas dzīvotne, veicot regulārus apsaimniekošanas pasākumus – ierobežojot citu sugu koku un krūmu ieviešanos, uzraugot mitruma apstākļus dzīvotnē (nepieļaujot bebru dambju veidošanu, grāvju aizaugšanu). Jāierobežo Sosnovska latvāņa un citu invazīvu augu izplatīšanās. Jāizvērtē nepieciešamība atjaunot ekstensīvu noganīšanu.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Shrubby cinquefoil – Dasiphora fruticosa. It is very rare in Latvia, found only in one locality near Kandava in the River Abava Valley, where the “Čužu purvs” Nature Reserve has been established to protect this species. The EOO is 12 km2, and the AOO – 12 km2. The plant is widespread in the nature reserve, mainly in its central part (16 ha), where it dominates. There, D. fruticosa is the dominant plant species. Individual shrubs grow as scattered individuals in the vicinity (forest edges and terrace meadows). In the early 20th century, the D. fruticosa locality (grasslands and fens) was grazed. Later, when the management ceased, the area overgrew with D. fruticosa and other shrubs and trees. The vitality of D. fruticosa in open areas is good. In places where water runoff was previously impeded (beaver dams, overgrown, uncleaned ditches, etc.) and the moisture regime has later stabilised, D. fruticosa has recovered and blooms vigorously; generative recovery has also been observed. The species grows in a river floodplain and terraces, where tufa deposits are close to the soil surface. The main threat to the species is overgrowth of the area, resulting in increased shading, which negatively affects plant vitality. In addition, the growth of the species is negatively affected by excessive moisture. The existence of the species depends on regular management. The species’ habitat is threatened by Heracleum sosnowskyi and other invasive plants. To preserve the species, its habitat must be preserved by regular management – the removal of young trees and shrubs, maintaining an optimal moisture regime, and averting the beaver impact. The spread of invasive plant species must be controlled.
Literatūras saraksts
