Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 60 cm augsts lakstaugs. Viss augs īsi apmatots. Stublājs bez lapām, augšdaļā zarots vārpveidīgā ķekarā vai skarā. Lapas blīvā piezemes rozetē, ar skraju matojumu vai retāk kailas, 7–15 cm garas, 2–4 cm platas, iegareni vai otrādi olveidīgas, pakāpeniski sašaurinās un pāriet lapas kātā. Vīkala lapas šauri lancetiskas, vairākās rindās, ārējās 2–3 reizes īsākas nekā iekšējās. Kurvīšos tikai dzelteni divdzimumu mēlziedi. Auglis – cilindrisks sēklenis ar desmit ribiņām, galos sašaurināts, ar matkausu. Kausa matiņi sīkzobaini. Zied no jūnija līdz jūlijam. Aug atsevišķi indivīdi vai izklaidus nelielās grupās. Kalcifīts (Šulcs 2003).
Izplatība. Suga galvenokārt izplatīta Centrāl- un Austrumeiropā, Sibīrijā, mēreni siltajā un mērenajā joslā. Igaunijā suga sastopama bieži visā valstī, Lietuvā – nereti (Lazdauskaitė et al. 2003). Latvijā suga sastopama samērā reti. Latvija atrodas tuvu sugas areāla Z robežai (Šulcs 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 39 300 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 168 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām nav veikti.
Populācija. Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Dzīvotnes un ekoloģija. Krūmu cietpiene aug galvenokārt sausās, kaļķainās, barības vielām nabadzīgās augtenēs (Chytrý et al. 2018). Tā ir galvenokārt klaju dzīvotņu suga, bet var augt arī mežos (Dřevojan et al. 2016). Latvijā krūmu cietpiene aug sausos dabiskos zālājos, mežmalās, laucēs, reti skrajos mežos, galvenokārt upju ielejās. Dažkārt tā sastopama zālāju fragmentos dzelzceļu malās, grāvmalās, ceļmalās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud dzīvotņu, galvenokārt dabisko zālāju, aizaugšana ar krūmiem, zemes lietojuma veida maiņa (zālāju uzaršana, apbūve u. c.).
Aizsardzība. Liela daļa krūmu cietpienes atradņu atrodas ĪADT: dabas parkos “Daugavas ieleja”, “Abavas senleja”, “Tērvete”, dabas liegumā “Čužu purvs”, aizsargājamo ainavu apvidos “Augšzeme”, “Vestiena” u. c. Tomēr tas negarantē sugas saglabāšanos, jo nav atbilstošas dzīvotņu apsaimniekošanas pietiekamā apjomā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāsaglabā sugas dzīvotnes, regulāri apsaimniekojot tās. Lai saglabātu sugu, jāatjauno aizaugušie dabiskie zālāji un citas piemērotas dzīvotnes, jāuztur tās klajas.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Hawk’s-beard – Crepis praemorsa. Relatively rare in Latvia. The EOO is 39,300 km2, and the AOO – 168 km2. Studies on the changes in distribution, population size and its dynamics have not been conducted. C. praemorsa grows in dry semi-natural grasslands, forest edges, forest glades, and rarely in sparse forests, mainly in river valleys. It sometimes grows in semi-natural grassland fragments along railways, ditches, and roadsides. The species is threatened by overgrowing and the loss of semi-natural grasslands caused by ploughing and building construction. A large percentage of the species’ localities are in protected areas, e.g., the “Daugavas ieleja”, “Abavas senleja” and “Tērvete” Nature Parks, and the “Augšzeme” and “Vestiena” Protected Landscape Areas. However, this does not guarantee conservation of the species if there is no appropriate management at a sufficient scale. It is necessary to restore and maintain suitable habitats, mainly semi-natural grasslands.
Literatūras saraksts
