Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Akrokarpa, divmāju epifītiska sūna, veido zaļus, brūnzaļus, līdz 5 cm augstus, irdenus spilvenveida ciņus. Sausos apstākļos raksturīga parastajai vāverastītei Leucodon sciuroides līdzīga augšanas forma – gar stumbru lejup augoši dzinumi, galos uzliekti augšup. Lapas apmēram 3,5 mm garas, šauri lancetiskas, pakāpeniski gari nosmailotas, malas gludas, plakanas vai pamatnē atliektas. Lapas dzīsla beidzas pirms lapas gala. Šūnas lapu vidusdaļā noapaļotas, 8–10 μm platas, ar bieziem šūnapvalkiem, ar vienkāršām vai sazarotām papillām. Sporofītu veido reti. Setas īsas, daļu sporangija sedz lapas. Sausi un tukši sporangiji ir gandrīz cilindriski, sekli rievoti (astoņas ribas, katra četru šūnu platumā). Peristoms divkāršs, to veido 16 sausā stāvoklī atliekti eksostoma zobiņi un 16 endostoma segmenti. Atvārsnītes virspusējas, sporangija lejasdaļā līdz pusei. Kaliptra bez papillām, krokaina, ar gludiem matiņiem. Suga viegli atpazīstama pēc veģetatīvās vairošanās ar daudzšūnu nezarotiem vai neregulāri zarotiem brūniem vairķermeņiem, kas vairumā attīstās lapas plātnes abās pusēs, kā arī uz tās dzīslas (Hallingbäck et al. 2008; Atherton et al. 2010; Liepiņa 2017).
Izplatība. Suga plaši izplatīta Z puslodē, vairāk sastopama apgabalos ar okeānisku un Vidusjūras klimatu. Eiropā izplatīta no Skandināvijas pussalas un Britu salām līdz Vidusjūrai, uz austrumiem – līdz Ukrainai un Melnās jūras reģionam, sasniedzot Turciju. Konstatēta arī Ziemeļamerikā (Sabovljević et al. 2008; Ros et al. 2013; Flora... 2014). Latvijā ļoti reta suga, konstatēta 12 vietās valsts R daļā. Pirmie novērojumi kopš 1930. gada Grobiņas pilskalnā (A. Apinis, 1930), vēlāk 1958.–1988. gadā A. Āboliņa to konstatēja Kurzemē, piemēram, Luknas skābaržu audzē, Klāņu purvā. Mūsdienu atradnes zināmas Cieceres ezera Ozolu salā, Kazdangas muižas apkārtnē, Aizupes muižas parkā (A. Sproģes, L. Strazdiņas, A. Opmaņa novērojumi). Līdz 2022. gadam zināmas astoņas atradnes, bet novērojumu skaits palielinās un potenciāli sugas izplatība ir plašāka. Sastopamības apgabals (EOO) ir 5043 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila (Sergio et al. 2019). Latvijā tā ir neliela, nedaudz sadrumstalota, bet stabila.
Biotopi un ekoloģija. Suga konstatēta uz lapu kokiem ceļmalās, alejās, parkos, retāk arī dabiskos mežos. Sastopama platlapu koku mežu malās un vecos muižu parkos uz atsevišķi augošu lapu koku (ošu, vītolu, baltalkšņu, parastā skābarža) stumbru un vecu bērzu pamatņu mizas vai mizas plaisās mežainos apvidos (Liepiņa 2017). Pavadošās sugas – izplestā frulānija Frullania dilatata, sprogainā slaidlape Homalothecium sericeum, parastā vāverastīte Leucodon sciuroides, plakanā skrāpīte Radula complanata, klints pārzobe Zygodon rupestris (A. Āboliņas, A. Opmaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Par sugas apdraudējumu Eiropā zināms maz. Sugu, iespējams, negatīvi ietekmē klimata pārmaiņas, mežu apsaimniekošana tās biotopos, gaisa piesārņojums un ugunsgrēki (Sergio et al. 2019). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela AOO, prognozēta nepārtraukta AOO un biotopa kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Suga konstatēta ĪADT: dabas liegumos “Klāņu purvs” un “Cieceres ezera sala”. Jāaizsargā sugas atradnes, jāveic pētījumi par sugu apdraudošiem faktoriem.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ivars Leimanis, Ansis Opmanis.
Summary. Lyell’s bristle-moss – Pulvigera lyellii. In Europe, the moss is distributed from the Scandinavian Peninsula and the British Isles to the Mediterranean Sea and the Iberian Peninsula. It was first found in Latvia by A. Apinis in 1930. A very rare species in Latvia, found at 12 sites in the western part of the country. The number of observations tends to increase and the species has a potentially wider distribution. EOO is 5,043 km2, and AOO is 32 km2. In Latvia, it is small, somewhat fragmented, but stable. The species is found on isolated deciduous trees along roadsides, in alleys, parks and, less frequently, in natural forests. The species is likely to be negatively affected by climate change and human activities such as forest management in its habitat, air pollution and fires. It is assessed as Vulnerable (VU) due to small AOO and a predicted continued decline in both the AOO and habitat quality. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. The species has been found in the protected nature territories – the “Klāņu purvs” and “Cieceres ezera sala” Nature Reserves. Protection of the species’ localities should be ensured, and research on factors threatening the species should be undertaken.
Literatūras saraksts
