Morfoloģija un bioloģija. Lapkoku sarkanais koksngrauzis ir 10–15 mm gara vabole, ķermenis tumši melns un segspārni asinssarkani. Antenas gandrīz tikpat garas kā vaboles ķermenis, uz segspārniem redzamas pāris vāji izteiktas garensvītras (Dodelin et al. 2017; SLU Artdatabanken 2020; Ieviņš 2021). Saproksilofāgs. Kāpuru attīstība ilgst vismaz divus gadus. Pieaugušie indivīdi (imago) sastopami no jūnija vidus līdz jūlija sākumam, barojas ar ziedu nektāru, dzīvo dažas nedēļas (Dodelin et al. 2017; SLU Artdatabanken 2020; Ieviņš 2021).
Izplatība. Suga sastopama Eirāzijā no DR Eiropas (Itālijas ziemeļiem), Centrāleiropas un Ziemeļeiropas (Somijas dienvidiem) līdz Japānai. Ziemeļu virzienā Skandināvijas pussalā sugas izplatība kļūst sadrumstalota. Igaunijā un Lietuvā nav zināmu atradņu. Latvijā nav veikti izplatības pētījumi, ir zināma tikai viena atradņu grupa ZR Latvijā – pie Dundagas, dabas liegumā “Kaļķupes ieleja” un tā apkārtnē. Sastopamības apgabals (EOO) ir 11 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2. Ņemot vērā mežu biotopu stāvokli valstī un intensīvo mežsaimniecisko darbību, sagaidāms, ka AOO mazināsies.
Populācija. Eiropā suga novērtēta kā stipri apdraudēta (EN), ar stipri sadrumstalotu reģionālo populāciju, kam ir tendence mazināties (Dodelin et al. 2017). Zviedrijā sugas reģionālā populācija ir izzudusi (SLU Artdatabanken 2020), Somijā tā ir stabila, neliela, indivīdi ir ļoti reti sastopami (Muona, Mattila 2021). Reģionālās populācijas pētījumi Latvijā nav veikti, tomēr, ņemot vērā mežu biotopu nelabvēlīgo stāvokli valstī (DAP 2020), sagaidāms, ka reģionālā populācija saruks.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo vecus, jauktus un platlapju mežus. Kāpuri attīstās atmirušu lapu koku, galvenokārt alkšņu, vilkābeļu, bērzu, apšu un lazdu stumbros, ja to koksne ir irdena, balta, satrupējusi. Nepieciešams, lai biotopā būtu atmiruši lapu koku sausokņi un kritalas, kā arī lai netālu no biotopa būtu zālājs, kur imago var baroties ar nektāru (Dodelin et al. 2017; SLU Artdatabanken 2020; Ieviņš 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie apdraudējumi ir mirušās koksnes, tostarp mežizstrādes atlieku, izvākšana un mazināšanās mežos, vecu lapu koku mežaudžu īpatsvara mazināšanās, kā arī nelielu zālāju aizaugšana. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tās AOO ir 20 km2, EOO ir 11 km2, reģionālā populācija ir izolēta no Eiropas reģionālās populācijas un sadrumstalota, kā arī secināts, ka AOO un reģionālā populācija mazinās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. 50% zināmās Latvijas reģionālās populācijas atrodas ĪADT – dabas liegumā “Kaļķupes ieleja”, bet pārējā populācijas daļa atrodas netālu no šī dabas lieguma (Ieviņš 2021). Lai nodrošinātu sugas aizsardzību, jāsaglabā vecu lapu koku meži un mežā jāatstāj atmirusī koksne. Lai plānotu sugas aizsardzības pasākumus, jāveic pētījumi par sugas reģionālo populāciju un izplatību.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Longhorn beetle – Nivellia sanguinosa. The species is distributed in Eurasia from south-eastern, central and northern Europe to Japan in eastern Asia. In Latvia, the species is only known from a small cluster of localities in the north-west (near Dundaga) in the “Kaļķupes ieleja” Nature Reserve and its surroundings. The EOO is 11 km2, and the AOO is 20 km2. In Europe, the species is assessed as Endangered (EN) with an unstable, severely fragmented regional population, which is declining. The state of the regional population in Latvia is unknown, and it has been concluded that the population and the AOO are declining and will continue so in the future. Nivellia sanguinosa inhabits old-growth mixed and broad-leaved forests. Larvae develop in decaying deciduous trees, mainly alder, hawthorn, silver birch, aspen and hazel, in the soft, white-rot wood of trunks. The main threat is the decline of old-growth broadleaved and mixed forest stands and the general decline of decaying wood in forests. Therefore, it is required to preserve old-growth forests and decaying wood. Further studies on the size and trends of the Latvian regional population need to be carried out. The species is assessed as Endangered (EN) considering the small AOO and EOO, the fragmentation and the isolation of the Latvian regional population, and the continuous decline in the AOO and the regional population. It is not on the lists of EU importance and Latvian protected species. It is proposed to include N. sanguinosa on the list of protected species, for which conservation micro-reserves can be established.
Literatūras saraksts
