Morfoloģija un bioloģija. Lapzemes plakancikādei ir šaurs, slaids ķermenis, kas ir izteikti saplacināts. Spārni tumši, necaurspīdīgi, kas to atšķir no vairuma tīklcikāžu sugu. No līdzīgās priežu plakancikādes C. confinis atšķiras ar pieres formu (tā ir taisnstūrveida – izstiepta) un salīdzinoši gaišāku ķermeni ar baltu galvas apakšpusi un spārnu krāsojumu. Nepieaugušie indivīdi (nimfas) ir gaišrozā vai dzeltenīgi, ar neattīstītiem spārniem, īsākām kājām un taustekļiem. Nimfu atšķiršana ir sarežģīta (Ossiannilsson 1978; Asche 2015). Barojas ar antrodiju Antrodia spp. ģints piepju augļķermeņiem.
Izplatība. Suga ar samērā plašu izplatības areālu Palearktikā – no Eiropas Z daļas (Fenoskandijas, Igaunijas un Latvijas) līdz pat Krievijas Tālajiem Austrumiem. Vietām konstatēta arī Eiropas R un D daļā, piemēram, Francijā (Asche 2015; Söderman et al. 2009; Bourgoin 2019; GBIF 2022). Latvijā reta suga – kopā trīs atradumi valsts centrālajā un A daļā. Divās no atradnēm tajā pašā kritalā atrasta arī priežu plakancikāde. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir aptuveni 5000 km2, tomēr potenciālais EOO, visticamāk, aptver visu Latvijas sauszemes teritoriju, jo apdzīvotie biotopi ir izplatīti visā valsts teritorijā. Apdzīvotā platība (AOO) ir 10 km2, savukārt potenciālā AOO varētu būt 500–2000 km2.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un tendencēm Latvijā un citur nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Suga apdzīvo bioloģiski vērtīgus dabiskus skujkoku mežus ar lielu daudzumu atmirušas koksnes. Šādi meži ir Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi (Auniņš 2013). Līdzīgi kā radniecīgā suga priežu plakancikāde, tā dzīvo satrupējušās, sausās priežu kritalās zem mizas, ārpus kritalām novērojama reti. Var uzturēties kopā ar priežu plakancikādi vienā apdzīvotajā kritalā (Ossiannilsson 1978; Asche 2015; Dahlberg 2023; U. Piterāns, nepubl. dati). Latvijā suga konstatēta priežu mežos, tā ir saistīta ar priežu kritalām samērā šaurā to sadalīšanās pakāpē un ar noteiktu piepju sugu, galvenokārt dzeltenās antrodijas Antrodia xantha, klātbūtni. Sugas atradņu pastāvēšanai liela nozīme ir nepārtrauktai un ilglaicīgai šādas atmirušas koksnes klātbūtnei.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts, galvenais drauds nav noteikts. Iespējams, negatīva ietekme ir mežizstrādei un tās izraisītai vecu vai dabisku boreālo mežu platību sarukšanai. Tāpat sugu var ietekmēt atmirušās koksnes (it īpaši sugas apdzīvoto kritalu) izvākšana no mežiem. Trūkst informācijas sugas izzušanas riska izvērtēšanai, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Viena sugas atradne konstatēta ĪADT – dabas liegumā “Grebļukalns”. Kailciršu aizliegums nobriedušajos skujkoku mežos un kritalu saglabāšana mežos varētu pozitīvi ietekmēt sugas reģionālo populāciju. Jāturpina sugas izpēte potenciāli piemērotos biotopos, jānoskaidro populācijas lielums un tendences un jārod izskaidrojums, kāpēc šī suga tiek konstatēta retāk nekā ekoloģisko prasību ziņā līdzīgā priežu plakancikāde.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Planthopper – Cixidia lapponica. The species has a relatively wide distribution range in Eurasia – from Fennoscandia and the Baltic States to the Far East of Russia. The species has also been recorded at some places in Western and Southern Europe (Asche 2015; Söderman et al. 2009; Bourgoin 2019; GBIF 2022). A rare species in Latvia – only three localities in the central and eastern parts of the country are known. The EOO is ~5,000 km2, but the potential EOO most likely corresponds to the entire land area of Latvia since the suitable habitats are widespread. The AOO is 10 km2, while the potential AOO is 500–2,000 km2. Studies on the size, status and trends of the regional population have not been carried out. The species inhabits high-quality natural boreal forests with a large amount of decaying wood; such forests correspond to protected habitats of EU importance (Auniņš 2013). It dwells beneath the bark of dry, decaying fallen Scots pines and is only occasionally observed outside. In Latvia, the species was found in pine forests and is bound to a specific stage of decomposition of pine wood and dependent on the presence of specific wood-decaying fungi such as Antrodia xantha. The continuous and long-term presence of decaying wood in pine forests is of great importance for the species. Logging and the resulting decline of the area of old-growth and natural boreal forest areas and the removal of decaying wood from forests are likely to have a negative impact on the regional population. The species is assessed as Data Deficient (DD) since no main threat has been identified. The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. One locality is known at the “Grebļukalns” Nature Reserve. Banning clear-cutting in mature boreal forests and preservation of deadwood could have a positive impact on the regional population. It is necessary to study the species in its localities and search for it in potentially suitable habitats to clarify the distribution, ecology and threats.
Literatūras saraksts
