Morfoloģija un bioloģija. Baloža lieluma putns ar slaidiem, nosmailotiem spārniem un garu asti. Tēviņam galvas virsa un aste pelēka, mugura ķieģeļsarkana ar pilienveidīgiem brūniem plankumiem. Astes galā plata melna josla. Mātītei ķermeņa virspuse un aste ķieģeļkrāsā ar tumšākām šķērssvītrām. Abiem dzimumiem vēderpuse dzeltenīga ar brūniem pilienveida raibumiem. Izlūkojot medījumu, raksturīgi plivinās uz vietas ar izplestu asti. Pārtiek galvenokārt no sīkiem grauzējiem. Ligzdo citu putnu, galvenokārt vārnu, būvētās ligzdās vai ēku nišās u. tml. vietās. Dējumā 2–8 olas, gadā viens perējums. Mazuļi ligzdguļi. Gājputns, ziemo Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā (LOB 1998).
Izplatība. Ļoti plašs ligzdošanas areāls – aptver gandrīz visu Eiropu un lielāko daļu Āzijas līdz Krievijas A daļai, arī Āfriku, izņemot Sahāras tuksnesi un Kongo baseina mežus. Ziemošanas areāls lielā mērā pārklājas ar ligzdošanas areālu – Eiropas R un D daļa, Āzijas D daļa un Āfrika (BirdLife International 2021a). Kopš 20. gs. 80. gadiem Eiropā niecīgs izplatības pieaugums (Keller et al. 2020). Latvijā starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu izplatība būtiski mazinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 252 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 57 300 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija mazinās (BirdLife International 2021a). Arī Eiropas populācija sarūk. Igaunijā (īstermiņā) un Lietuvā (ilgtermiņā) populācija pieaug. Baltkrievijā un Krievijā ilgtermiņā populācija sarūk. Īstermiņā Baltkrievijā populācija ir stabila, bet Krievijas populācijas īstermiņa tendence nav zināma (BirdLife International 2021b). Latvijā ligzdojošā populācija ir 238–5439 pāri (476–10 878 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņa tendence nav zināma, īstermiņa – neskaidra (Ķerus u. c. 2021), taču aprēķini liecina, ka trijās paaudzēs populācija varētu samazināties par 25%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo dažādu veidu kultūrainavu, kur lauki mijas ar viensētām un nelieliem mežu puduriem vai atsevišķiem kokiem, arī pilsētas (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 5,3 gadi (BirdLife International 2021b).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021b).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Galvenais drauds sugai ir intensīva lauksaimniecība. Potenciāli sugu var apdraudēt vējparku attīstība (BirdLife International 2021b).
Aizsardzība. Lauku piekūns nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ligzdo vairākās no šīm teritorijām. Tiek veikts populācijas monitorings (Avotiņš 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jānodrošina daudzveidība, tostarp neproduktīvas teritorijas lauksaimniecības ainavā, un jāmazina pesticīdu lietojums.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Common Kestrel − Falco tinnunculus. In Latvia, the distribution declined considerably between 1980–1984 and 2000–2004, while no significant change occurred between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 252 km2, the EOO – 57,300 km2. The breeding population is estimated at 238–5,439 pairs (476–10,878 adult individuals). The long-term trend is unknown and the short-term trend is unclear, however, estimates suggest that the population could decline by 25% within three generations. Inhabits a diverse cultural landscape, where fields are interspersed with farmsteads and small clusters of forests or isolated trees, including cities. The threats have not been studied in Latvia, therefore, the threats indicated in the European assessment that might be relevant for the Latvian population have been described here. Intensive agriculture is the main threat to the species. Potentially, the species may be threatened by the development of wind farms. Monitoring of the population is ongoing. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Conservation of the species requires ensuring diversity, including unproductive areas in the agricultural landscape, as well as the reduction of pesticide use.
Literatūras saraksts
