Morfoloģija un bioloģija. Lenca zemeszirnekļu tēviņi garumā ir līdz 3,3 mm, mātītes līdz 3,8 mm. Galvkrūtis dzeltenīgi brūnas un zaigojošas. Heliceras dzeltenbrūnas. Kājas gaiši dzeltenīgi brūnas. Vēdera virspuse brūna, zaigojoša, ar platu, baltu šķērsjoslu tā vidū (Almquist 2006). Viegli atšķirama no līdzīgām sugām ar tās mazo izmēru un plato, balto šķērsjoslu pāri vēderam (Fritzén 2012), tomēr precīza noteikšana ir iespējama tikai laboratorijā. Gadā attīstās viena paaudze, zirnekļi dzīvo vienu gadu. Par pārziemošanu nepieaugušā stāvoklī nav informācijas, pārziemo pieauguši indivīdi. Pārtiek no kukaiņiem, kas atrodami Lenca zemeszirnekļa apdzīvotajās vietās – zemsedzes līmenī.
Izplatība. Suga sastopama Eiropā un Āzijā – Irānā, Ķīnā un Krievijā (Nentwig et al. 2022). Eiropā konstatēta Z daļā (Dānijā, Somijā un Zviedrijā), Centrāleiropā (Čehijā, Slovākijā, Vācijā) (Cardoso 2021; SLU Artdatabanken 2021), Lietuvā (Biteniekyte, Relys 2011) un Latvijā. Nav novērota Baltkrievijā, Igaunijā (eElurikkus 2021) un Krievijas Eiropas daļā. Latvijā vienīgo reizi atrasta R piekrastē dabas liegumā “Ziemupe”. Trūkst datu sugas sastopamības apgabala (EOO) aprēķināšanai. Apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Tā kā sugas apdzīvotais biotops ir atrodams arī citviet piekrastē, tā varētu būt izplatīta lielākā teritorijā un potenciālie EOO un AOO ir lielāki (AOO nepārsniedz 20 km2).
Populācija. Eiropā suga sastopama reti, jo apdzīvo specifiskus, reti sastopamus biotopus. Somijā reģionālā populācija vērtēta kā maza un stabila (Cardoso 2021; Koponen et al. 2013). Latvijā sugai nav veikti ilgstoši novērojumi, reģionālās populācijas lielums, stāvoklis un tendences nav zināmas.
Biotopi un ekoloģija. Eiropā suga apdzīvo dažādus biotopus – pelēkās kāpas, priekškāpas ar smiltāja kāpuniedri Ammophila arenaria. Sibīrijā novērota stepēs un akmeņainos upju krastos. Čehijā atrasta ar kāpām nesaistītos biotopos, bet tiek uzskatīta par retu (Czech Arachnological Society 2024). Zviedrijā apdzīvo kāpu virsājus (SLU Artdatabanken 2020). Latvijā līdz šim konstatēta ar lakstaugiem klātās pelēkajās kāpās (Cera, Spuņģis 2008).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugai nav zināmi citi pastāvēšanu apdraudoši faktori kā nelielais reģionālās populācijas lielums. Zviedrijā un Somijā kā sugas apdraudošais faktors minēta apdzīvoto teritoriju aizaugšana (Cardoso 2021; SLU Artdatabanken 2021). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir viens apdraudējuma ietekmes apgabals; tā ir uzskatāma par retu, jo konstatēta tikai vienreiz; potenciālā apdzīvotā teritorija ir mazāka nekā 20 km2.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā ir jāiekļauj aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Vienīgā zināmā atradne ir ĪADT – dabas liegumā “Ziemupe”. Jāveic sugas izplatības un ekoloģijas pētījumi (piemēram, vairošanās cikls), jānoskaidro esošie un potenciālie biotopi. Ja suga tiek atrasta citur, plānojot teritorijas izmantošanu, jāņem vērā sugas ekoloģiskās un bioloģiskās prasības un, veicot biotopu apsaimniekošanu, jānodrošina sugai piemērotu biotopu saglabāšana ilgtermiņā.
Autore: Inese Cera.
Summary. Ground spider – Micaria lenzi. Found in Europe and Asia – Iran, China and Russia (Nentwig et al. 2022). In Europe, it occurs in Fennoscandia, Central Europe (Cardoso 2021; SLU Artdatabanken 2021), Lithuania and Latvia. It has not been reported in Belarus, Estonia (eElurikkus 2021) and the European part of Russia. In Latvia, the species was found for the first, and only, time in the “Ziemupe” Nature Reserve (on the sea coast, western Latvia). It is not possible to calculate the EOO. The AOO is 4 km2. As the species’ habitat is also found in other places along the coast, the species could be distributed over a larger area and the potential EOO and AOO are larger. There are no long-term records of this species in Latvia; the regional population size, status and trends are unknown. In Europe, the species occupies a variety of habitats, e.g. grey dunes, foredunes with Ammophila arenaria. In Latvia, the species has been recorded only in fixed coastal dunes with herbaceous vegetation (Cera, Spuņģis 2008). The only known threat to the species in Latvia is the small size of the regional population. In Sweden and Finland, the overgrowth of the species’ habitats is mentioned as a threat (Cardoso 2021; SLU Artdatabanken 2021). In Latvia, the species is assessed as Vulnerable (VU) as it has one location; the species is considered rare since it has only been recorded once; the potential occupied area is less than 20 km2. The species is not listed as a species of EU importance or protected species in Latvia. It should be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. Research is needed on the distribution of the species in Latvia, the ecology of the species (e.g. reproduction cycle), and existing and potential species’ habitats. If new localities are found, the ecological and biological requirements of the species must be considered in the land-use planning; habitat management must ensure the long-term conservation of suitable habitats for the species.
Literatūras saraksts
