Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Akrokarpi vienmājas epifītiski augi zaļos, netīri brūngani zaļos, līdz 3–4 cm augstos spilvenveida ciņos. Lapas ap 3 mm garas, mitrā stāvoklī izplestas, sausā – piegulošas, smailas, trīsstūrainas, ar atrotītām malām. Šūnas lapu vidusdaļā noapaļotas, ar bieziem šūnapvalkiem un izteiktām papillām. Setas īsas, vismaz pusi sporangija sedz lapas. Suga atpazīstama pēc izteikti gludajiem, līdz 2 mm garajiem sporangijiem ar divkāršu peristomu, kuru veido 16 dzeltenīgi līdz oranži, sausā stāvoklī atliekti eksostoma zobiņi un 16 stāvi endostoma segmenti. Atvārsnītes virspusējas, līdz sporangija pusei tā lejasdaļā. Kaliptra īsa, bez papillām, krokaina, ar papilloziem matiņiem (Hallingbäck et al. 2008; Atherton et al. 2010; Liepiņa 2017).
Izplatība. Okeāniska mērenā klimata joslas suga. Plaši izplatīta visā Eiropā. Sastopama Islandē, Kaukāzā, Turcijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās, lielākajā daļā DA Eiropas valstu, arī Ziemeļamerikā, Ķīnā un Indijā (Smith 2004; Frey et al. 2006; Sabovljević et al. 2008; Ros et al. 2013; Flora... 2014; Sergio et al. 2019). Latvijā zināma tikai viena ilggadīga apakšpopulācija – Kurzemē Šlīteres Zilo kalnu nogāzes apakšdaļā starp Šlīteres bāku un Pitragsupi (N. Malta, 1920, P. Galenieks, 1924, A. Āboliņa, 1958, I. Rēriha, 2002, 2004). Datu trūkuma dēļ sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO) nevar aprēķināt.
Populācija. Eiropā populācija ir stabila (Sergio et al. 2019). Lielākajā daļā valstu suga nav apdraudēta. Latvijā apakšpopulācija atrodas tikai Slīteres Nacionālajā parkā, kur pirmo reizi novērota 1920. gadā (N. Malta). Atkārtoti šajā vietā konstatēta 1924., 1958., 2002. un 2004. gadā, tas liecina, ka populācija ir stabila. Suga apdzīvo dažādus substrātus (kokus, akmeņus), ir vairoties spējīga un izplatās nelielā attālumā.
Biotopi un ekoloģija. Epifīts, aug uz kokiem, kuru mizas pH >5, parasti uz apses, lazdas, oša un kļavas alejās, parkos, dārzos un mežmalās, retumis arī uz akmeņiem. Pavadošās sugas ir plakanlapu struplapīte Nyholmiella obtusifolia un Laiela lielcepurene Pulvigera lyellii (Hallingbäck et al. 2020). Jutīga pret gaisa piesārņojumu (Sergio et al. 2019). Latvijā līdz 20. gs. vidum novērota uz oša un citiem lapu kokiem, bet mūsdienās novērota mežmalā un ceļmalā uz akmeņiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Maz zināms par sugas apdraudējumu. Sugu, iespējams, apdraud cilvēku darbības sugas atradnēs un klimata pārmaiņas. Sugu var negatīvi ietekmēt gaisa piesārņojums un ugunsgrēki (Sergio et al. 2019). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Lai aizsargātu tās dzīvotnes, jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. Sugas vienīgā atradne Latvijā atrodas Slīteres Nacionālajā parkā uz dabas pieminekļa ģeoloģiskā veidojuma Šlīteres Zilo kalnu kraujas. Jāveic pētījumi par populācijas un biotopu attīstības tendencēm.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ivars Leimanis, Ansis Opmanis.
Summary. Shaw’s bristle-moss – Lewinskya striata. A widespread moss throughout Europe. Found in Iceland, the Caucasus, Turkey, northern Africa and Macaronesia, most of south-east European countries, also in North America, China and India. It was first found in Latvia by N. Malta in 1920. Only one long-term population of the species is known in Latvia in the lower slopes of the Blue Hills of Šlītere. The species has been recorded repeatedly at this site, indicating that the population is stable. Due to the lack of data, EOO and AOO cannot be calculated. It grows in woodlands and on rocks along roadsides. The species is likely to be threatened by human activities on the species’ localities and by climate change. The species can be negatively affected by air pollution and fires. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small population. A protected species in Latvia. To protect its habitats, the possibility to create micro-reserves should also be considered. The only locality of the species in Latvia is in the Slītere National Park on the cliff of the nature monument – geological formation “Šlīteres Zilo kalnu krauja”. Studies on population and habitat trends should be carried out.
Literatūras saraksts
