Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 50 cm augsts, drukns, bezhlorofila lakstaugs, parazitē pārsvarā uz lielās dzelzenes Centaurea scabiosa, retāk uz pļavas dzelzenes Centaurea jacea saknēm. Stublājs ar blīvu matojumu, ko veido dziedzermatiņi. Saknes reducētas. Lapas zvīņveidīgas, pamīšus, trīsstūraini lancetiskas, tumšbrūnas vai brūni dzeltenīgas. Ziedi divdzimumu, zigomorfi, nedaudz smaržīgi, 8–20 cm garā daudzziedainā un blīvā vārpā. Kauss stobrveidīgs. Vainags 18–25 mm garš, divlūpains, bāldzeltens vai gaišbrūns, nereti ar sarkanīgu nokrāsu. Putekšņlapas četras, putekšņlapu kātiņi ar matiņiem. Drīksna dzeltena. Auglis – pogaļa. Sēklas putekļveidīgas, ļoti sīkas. Zied no jūnija līdz augustam. Aug atsevišķi indivīdi vai nelielās grupās. Eiropā dažkārt parazitē arī uz citām dzelzeņu Centaurea L. ģints sugām vai asteru Asteraceae Bercht. & J. Presl dzimtas augiem, kā arī uz saulkrēsliņu Thalictrum Tourn. ex L. ģints augiem (Kreutz 1995).
Izplatība. Sugas izplatības areāls ir no Atlantijas okeāna līdz Himalajiem un Indijas centrālajai daļai, ziemeļos līdz Skotijai, Zviedrijas dienvidiem un Baltijas valstīm. Areāla Eiropas daļas D robeža sasniedz Spānijas ZA daļu, Itālijas centrālo daļu un Grieķijas dienvidus. Vidusjūras reģionā suga sastopama ļoti reti (Kreutz 1995). Lietuvā sugas atradnes koncentrējas centrālajā daļā (Patalauskaité 2021). Igaunijā suga izklaidus sastopama Sāmsalā un Muhu salā, arī Virtsu apkārtnē, reti citur (Kukk et al. 2020). Latvijā sastopama reti un nevienmērīgi, tikai R un centrālajā daļā. Latvija atrodas tuvu sugas areāla Z robežai (Cepurīte 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 8475 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 116 km2. Informācija par sugas izplatību valstī ir apkopota 20. gs. beigās (Cepurīte 2003). Pēc tam suga atrasta jaunā atradnē Ventspils apkārtnē. Nav jaunas informācijas par atradni Embūtes apkārtnē, kur 1984. gadā suga atrasta pirmo reizi Latvijā. Tā kā nav inventarizētas visas atradnes un nav mērķtiecīgi meklētas jaunas atradnes, nav precīzas informācijas par sugas izplatību un tās tendencēm valstī.
Populācija. Nav veikti pētījumi par sugas populācijas lielumu un dinamiku Latvijā. Atradnes ir dažādu lielumu – gan atsevišķi indivīdi, gan nelielas to grupas (līdz 100 indivīdiem). Lietuvā bagātīgākajās atradnēs konstatēti 200–300 indivīdi (Patalauskaité 2021).
Dzīvotnes un ekoloģija. Sausu kaļķainu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga, aug klajās vietās (Tichý et al. 2023). Tā ir zālāju suga, taču dažkārt var augt arī dzelzceļa uzbērumu nogāzēs, ceļmalās, pamestos kaļķakmens karjeros (Stroh et al. 2020). Latvijā galvenokārt sastopama sausos zālājos kaļķainās augsnēs.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Visvairāk sugu apdraud zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana, kā arī dzīvotņu aizaugšana un iznīcināšana (uzaršana, apbūve un zālāju apsaimniekošanas intensifikācija), zemes lietojuma veida maiņa. Pašlaik puse zālāju, kur suga ir sastopama, netiek apsaimniekota un aizaug ar kokaugiem.
Aizsardzība. Suga konstatēta ĪADT: Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas parkos “Abavas senleja” un “Ogres ieleja”. Tai izveidoti divi mikroliegumi. Tomēr, ja zālājus neapsaimnieko, ĪADT vai mikrolieguma statuss tikai daļēji nodrošina sugas saglabāšanos.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Sugai labvēlīgais aizsardzības stāvoklis ir atkarīgs no piemēroto dzīvotņu aizsardzības un atbilstošiem apsaimniekošanas pasākumiem. Jāsaglabā sugai piemērotās dzīvotnes, veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus, ‒ zālāju pļaušanu un siena savākšanu. Jānoskaidro sugas populācijas lielums, sugu ietekmējošie faktori, jāpārbauda citas potenciālās atradnes un jāprecizē sugas izplatība.
Autore: Dana Krasnopoļska.
Summary. Knapweed broomrape – Orobanche elatior. Rare in Latvia, found only in western and central Latvia. The EOO is 8,475 km2, and the AOO – 116 km2. No studies on the population size and distribution dynamics have been conducted. The distribution has not significantly changed over the past 30 years. The EOO has increased to the west, as a new locality was recently discovered near Ventspils. The number of individuals in subpopulations varies from a few individuals to groups with up to 100 individuals. The species is mainly found in dry calcareous grasslands. The main threat is the cessation of grassland management, leading to overgrowth and destruction of habitat, also ploughing up, building-up, and intensification of grassland management. Half of the grasslands with O. elatior are not managed and are overgrown with shrubs. The species has been found in the Ķemeri National Park, and the “Abavas senleja” and “Ogres ieleja” Nature Parks. Two microreserves have been established. The status of a protected area or microreserve only partially ensures the conservation of the species, as grassland management is needed. The conservation of suitable habitats for the species must be ensured by appropriate management (mowing, hay collecting). The size of the species’ population, distribution dynamics, and factors affecting the species should be clarified, and other potential localities should be examined.
Literatūras saraksts
