Morfoloģija un bioloģija. Lielāka nekā brūnā čakste. Mugurpuse gaišpelēka, vēderpuse balta. Plata melna acs svītra. Spārni un aste melni. Baltas astes malas un laukums uz spārniem. Ligzdu būvē kokos (parasti purva priedītēs). Dējumā 5–7 olas. Gājputns, ziemo Rietumeiropā, daļa arī Latvijā (Baumanis, Klimpiņš 1997).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Sāhela zonas dienvidos līdz Skandināvijas ziemeļiem ziemeļos. Eirāzijā areāla R robeža ir Francijā, bet austrumu – Mongolijas centrālajā daļā. Ziemošanas un ligzdošanas areāli lielā mērā pārklājas, bet ziemeļu populācijas (Skandināvija, Krievijas ziemeļi) ceļo uz dienvidiem, un ziemā suga sastopama arī Dienvideiropas un Centrālāzijas reģionos, kur neligzdo (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā kopumā nedaudz samazinājusies. Izplatība būtiski sašaurinājusies areāla R daļā, un to nav varējis kompensēt izplatības pieaugums A daļā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu nav būtiski mainījusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu ir būtiski palielinājusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 1624 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 81 747 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2019). Arī Eiropas populācija sarūk. Lietuvas populācija sarūk. Igaunijas populācija ilgtermiņā pieaug, bet īstermiņā ir stabila. Baltkrievijas populācija īstermiņā pieaug, bet ilgtermiņa tendence nav zināma. Krievijas populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 250–600 pāru (500–1200 pieaugušu indivīdu). Gan ilgtermiņa, gan īstermiņa populācijas tendence ir pozitīva (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Pamata dzīvotne ir augstie purvi, bet arvien vairāk ligzdo arī ārpus purviem – lauksaimniecības zemēs un virsājos. Paaudzes ilgums: 2,9 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti. Ticami, ka būtiskākais no draudiem purvos ligzdojošajai populācijas daļai ir nosusināšanas izraisīta purva biotopu degradācija. Lauksaimniecības zemēs ligzdojošo populācijas daļu varētu apdraudēt lauksaimniecības intensitātes kāpināšana un pesticīdu lietojums (no kā izriet pieejamās barības samazinājums), no vienas puses, un lauksaimniecības zemju aizaugšana vai apmežošana, no otras.
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” lielā čakste ir viena no mērķsugām dabas parkā “Vecumu meži” un dabas liegumā “Eiduku purvs”, taču sastopama arī vairākās citās ĪADT. Lielajai čakstei nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā augstie purvi, jānodrošina zemas intensitātes zālāju apsaimniekošana, saglabājot krūmu grupas, un jāmazina pesticīdu lietojums.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Great Grey Shrike − Lanius excubitor. In Latvia, no significant change in the distribution has occurred between 1980–1984 and 2000–2004 and a significant increase was observed between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 1,624 km2, the EOO – 81,747 km2. The breeding population is estimated at 250–600 pairs (500–1,200 adult individuals). The long-term as well as short-term population trend is positive. Its main habitat is raised bogs, but it is also increasingly breeding outside bogs – on farmland and heathland. The threats have not been studied in Latvia. The degradation of the mire habitats due to drainage is likely to be the most significant threat to the part of the population that is breeding in wetlands. The part of the population that is breeding on agricultural land could be threatened by increasing agricultural intensity and pesticide use, as well as by overgrowth or the afforestation of agricultural land. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Conservation of the species requires the preservation of raised bogs, low-intensity grassland management, the preservation of shrub clusters, and reduction of pesticide use.
Literatūras saraksts
