Atgriezties
Stipri apdraudēta (EN)

Lielā stērste

Emberiza calandra Linnaeus, 1758
EN – ligzdojošā populācija (L)

 
Stipri apdraudēta (EN)

Lielā stērste

Emberiza calandra Linnaeus, 1758
EN – ligzdojošā populācija (L)

Foto: Jānis Jansons – lielā stērste.
Foto: Ieva Mārdega – lielās stērstes ligzdošanas biotops.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: Miliaria calandra (Linnaeus, 1758).
Dzimta: stērstu Emberizidae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN° D, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: LC 2018, LC 2020.
Statuss tuvējās valstīs: Zviedrija (EN 2020), Lietuva (EN 2021).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 4.4. Mērenās joslas zālājs, 14.1. Aramzeme, 14.2. Ganības.
    Draudi: 2.1. Augkopība, 9.3. Lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes piesārņojums,
11.1. Dzīvotņu nobīde un pasliktināšanās.
    Aizsardzības pasākumi: 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība.
Konvenciju pielikumi: Bernes III.
Putnu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
LSG iepriekšējie izdevumi: 4. kat. (1985).

 

Morfoloģija un bioloģija. Drukns lauku cīruļa lieluma putns ar lielu galvu un masīvu, gaišu knābi. Pieauguša putna ķermeņa virspuses un sānu pamatkrāsa smilšu pelēki brūna, ķermeņa apakšpuse netīri pelēkbalta. Viss ķermenis, izņemot vēderu, ar melnbrūnu svītrojumu. Pārtiek no sēklām, bet mazuļus baro galvenokārt ar kukaiņiem. Ligzdu būvē uz zemes vai krūmā. Dējumā 3–6 olas, var perēt vairākas (2–3) reizes. Daļējs gājputns, bet Latvijā kopš 1978. gada tikai viens novērojums ziemā (Celmiņš 2022).

Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Ziemeļāfrikas dienvidos līdz Skotijai– Baltijas valstīm ziemeļos, uz austrumiem sniedzas līdz Ķīnas R daļai. Ziemošanas areāls lielā mērā pārklājas ar ligzdošanas areālu (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā kopumā nav būtiski mainījusies, sarukumu areāla ZR daļā kompensējot ar izplatības pieaugumu austrumos (Keller et al. 2020). Retās sastopamības dēļ izplatības pārmaiņas Latvijā nav iespējams objektīvi novērtēt (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 7174 km2.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2019). Arī Eiropas populācija mazinās. Ilgtermiņa tendences Latvijas kaimiņvalstīs nav zināmas. Īstermiņā Baltkrievijas populācija stabila, Lietuvas – pieaug. Krievijā arī īstermiņa tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 0–1 pāris (0–2 pieauguši indivīdi). Īstermiņā populācija ir stabila, bet ilgtermiņa tendence ir nezināma (Ķerus u. c. 2021).

Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo klaju lauku ainavu, arī izcirtumus (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 3,2 gadi (BirdLife International 2021).

Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).

Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud lauksaimniecības intensifikācija, tostarp ziemāju platību un pesticīdu lietojuma pieaugums. Areāla Z daļā (tostarp Latvijā) suga var būt jutīga pret klimata ekstrēmiem (BirdLife International 2021).

Aizsardzība. Lielā stērste nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču vismaz viens novērojums ir reģistrēts ĪADT – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jānodrošina atmatas un zālainas laukmalas.

Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.

Summary. Corn Bunting − Emberiza calandra. Due to the rare occurrence, an objective assessment of distribution changes in Latvia is impossible. The AOO of the breeding population is 24 km2, the EOO – 7,174 km2. The breeding population is estimated at 0–1 pairs (0–2 adult individuals). The population is stable in the short term, while the long-term trend is unknown. Inhabits open countryside, including clearings. The species is threatened by increasing agricultural intensity, including an increase in winter crop areas and pesticide use. In the N part of its range (including Latvia), the species may be sensitive to climate extremes. The legal conservation status of the species in Latvia has to be maintained. The conservation of the species requires the provision of fallow and grassy fields.

Literatūras saraksts

BirdLife International 2019. Emberiza calandra (amended version of 2018 assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T22721020A155499724. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2019-3.RLTS.T22721020A155499724.en. [skatīts 20.02.2023.]
BirdLife International 2021. Emberiza calandra (Europe assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T22721020A166426657. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-3.RLTS.T22721020A166426657.en. [skatīts 20.02.2023.]
Celmiņš, A. 2022. Lielā stērste Emberiza calandra. Latvijas putni 2000–2022. Interneta publikācija: http://www.putni.lv/embcal.htm. [skatīts 23.03.2022.]
Keller, V., Herrando, S., Vořišek, P., Franch, M., Kipson, M., Milanesi, P., Marti, D., Anton, M., Klvaňova, A., Kalyakin, M.V., Bauer, H.-B., Foppen, R.P.B. 2020. European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change. Barcelona: European Bird Census Council & Lynx Edicions, 967.
Ķerus, V., Dekants, A., Auniņš, A., Mārdega, I. 2021. Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 511.
LOB 1998. Latvijas lauku putni. Rīga, 208.
Projekta finansētāji un partneri