Morfoloģija un bioloģija. Kovārņa lieluma bridējputns. Garš, spēcīgs, viegli uz augšu liekts knābis. Kājas zaļganpelēkas. Pieaugušam putnam vasarā brūnganpelēka virspuse, daļai plecu segspalvu tumšs vidus. Galva, krūtis un sāni rupji svītroti (Svensons u. c. 2021). Pārtiek no kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, abiniekiem, mazām zivtiņām un reizēm arī grauzējiem. Ligzda – sekla bedrīte uz zemes. Mazuļi ligzdbēgļi. Gājputns (BirdLife International 2021). Lai gan ligzdošana Latvijā pierādīta arī agrāk, apdzīvota ligzda pirmo reizi atrasta tikai 2019. gadā (Ķuze 2019).
Izplatība. Ligzdošanas areāls iekļauj galvenokārt boreālo zonu un sniedzas no Eiropas Z daļas līdz Kamčatkas pussalai. Ziemo Rietumeiropā, Āfrikā (galvenokārt uz dienvidiem no Sahāras), Arābijas pussalā, Dienvidāzijā un Austrālijā (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatības areāls Eiropā nedaudz paplašinājies uz dienvidiem (Keller et al. 2020). Sugas retās sastopamības dēļ tās izplatības pārmaiņas Latvijā nav iespējams objektīvi novērtēt, taču ir ticami, ka 21. gs. sākumā suga sastopama biežāk nekā 20. gs. 80. gados (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 14 891 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2016). Eiropas populācija pieaug. Igaunijas un Baltkrievijas populācija īstermiņā ir stabila, ilgtermiņā – augoša. Krievijas populācija īstermiņā pieaug, bet ilgtermiņa tendence nav zināma. Lietuvas populācija ir stabila (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 3–10 pāri (6–20 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņā populācija pieaug, bet īstermiņā – samazinās (Ķerus u. c. 2021). Pārrēķinot īstermiņa populācijas tendenci uz triju paaudžu periodu, ir secināms, ka, turpinoties populācijas lejupslīdei, trijās paaudzēs kritums varētu sasniegt 61%.
Biotopi un ekoloģija. Lielākoties ar iespējamu un ticamu ligzdošanu saistītie novērojumi veikti augstajos purvos, taču vienīgā zināmā ligzda atrasta izcirtumā sausā priežu mežā (Ķuze 2019). Paaudzes ilgums: 5,3 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti. Ticami, ka sugu apdraud traucējums un purva biotopu pakāpeniska degradācija meliorācijas rezultātā.
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Lielā tilbīte nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, bet liela daļa ar ligzdošanu saistīto novērojumu attiecas uz šīm teritorijām. Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā augsto purvu biotopi un jānovērš traucējumi. Jānoskaidro, cik liela daļa populācijas ligzdo izcirtumos.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Common Greenshank − Tringa nebularia. Due to the rare occurrence of the species, an objective assessment of distribution changes in Latvia is impossible; however, it is likely that the species was more common in the early 21st century than in the 1980s. The AOO of the breeding population is 24 km2, the EOO – 14,891 km2. The breeding population is estimated at 3–10 pairs (6–20 adult individuals). The population is increasing in the long term but declining in the short term. Extrapolation of the short-term population trend over a three- generation period allows the conclusion to be made that if the population continues to decline, the decline could reach 61% within three generations. Most observations related to possible and probable breeding have been made in raised bogs, but the only known nest has been found in a clearing in a dry pine forest. The species is not hunted in Latvia, but the European assessment indicates that it is hunted. The threats have not been studied in Latvia. The species is believed to be threatened by disturbance and the gradual degradation of wetland habitats due to drainage. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. Conservation of the species requires the preservation of raised bog habitats and the prevention of disturbance. The proportion of the population that breeds in clearings should be clarified.
Literatūras saraksts
