Atgriezties
Kritiski apdraudēta (CR)

Lielā zvaigznīte

Astrantia major L.

 
Kritiski apdraudēta (CR)

Lielā zvaigznīte

Astrantia major L.

Foto: Valda Baroniņa – lielā zvaigznīte.
Sinonīmi: –.
Agrāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Apiaceae – seleriju.
Kategorija un kritēriji Latvijā: CR B1ab(iii,iv,v), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss Baltijas jūras reģiona valstīs: Dānija (NA, 2018), Vācija (*, 2018), Polija (+), Lietuva (+), Igaunija (NA, 2018), Zviedrija (NA, 2020), Somija (NA, 2019), Baltkrievija (CR, 2015), Krievijas apgabali (Karaļauču (-), Pleskavas (-), Ļeņingradas (-), Novgorodas (-)).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
   
Biotopi: 1.1. Boreālais mežs.
    Draudi: 5.2. Savvaļas augu vākšana, 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve, 7.2. Uzpludinājumi un hidroloģiskā režīma maiņas, 8.1. Invazīvas svešzemju sugas/slimības.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 2.1. Atradņu/teritoriju apsaimniekošana, 2.2. Invazīvu/problemātisku sugu ierobežošana, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
LSG iepriekšējie izdevumi: 2. kat. (1985), 2. kat. (2003).

 

Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 30–100 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs. Lapas staraini šķeltas līdz dalītas 3–7 daļās, lancetiskas, veselas līdz plūksnaini šķeltas. Vīkala un vīkaliņa lapas lielas, lancetiskas, vīkaliņa lapas baltas, gaišzaļas vai gaiši violetas. Ziedi mazi, saliktos čemuros. Kauslapas piecas, zobiņveidīgas. Vainaglapas piecas, baltas līdz sārtas. Auglis sēkleņu skaldauglis, iegareni lancetisks, 6–8 mm garš. Zied jūlijā un augustā. Aug atsevišķi indivīdi vai grupās (Fatare 2003).

Izplatība. Dabiskais izplatības areāls iekļauj Centrāleiropas kalnu rajonus, kā arī atsevišķus apvidus Austrumeiropā mēreni siltajā un mērenajā joslā. Baltkrievijā suga izplatīta tikai D daļā Grodņas apgabalā (Третьяков 2015). Lietuvā suga konstatēta ļoti reti, sastopama Z daļā Žagares mežos un pie Svētes (Rašomavičius 2007). Igaunijā suga savvaļā nav konstatēta. Latvijā savvaļā suga novērota ļoti reti, tikai Zemgalē – Tērvetes, Sniķeres, Bukaišu un Augstkalnes apkārtnē –, kur tā galvenokārt sastopama mazu, nepārveidotu upīšu krastu baltalksnājos un vietām arī attālāk no upēm lapu koku un jauktos mežos. Latvijā sasniedz areāla Z robežu (Jankevičienė et al. 1996; Fatare 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 87 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 64 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.

Populācija. Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.

Dzīvotnes un ekoloģija. Sugai optimālas ir klajas dzīvotnes, taču tā spēj augt arī nelielā noēnojumā. Tā ir valgu, vāji skābu līdz kaļķainu augteņu suga (Tichý et al. 2023). Centrāleiropā sugas optimālās dzīvotnes ir palieņu un dižskābaržu meži augsnēs uz kaļķakmens cilmieža, kā arī nitrofilas daudzgadīgo augsto lakstaugu sabiedrības mēreni mitrās augsnēs (Sádlo et al. 2007). Latvijā tā sastopama šaurlapju, platlapju un platlapju-egļu mežos, galvenokārt gāršas tipa, arī palieņu baltalksnājos, laucēs upju ielejās (Fatare 2003). Tērvetē, tāpat areāla centrālajos reģionos Eiropā, lielā zvaigznīte sastopama galvenokārt vāji skābās un neitrālās, nereti karbonātus saturošās, mālainas smilts augsnēs (Laiviņš 2010). Suga ir audzēta parkos un dārzos un, iespējams, var pāriet savvaļā.

Izmantošana un tirdzniecība. Suga tiek uzskatīta par dekoratīvu, tādēļ, iespējams, atsevišķi augi tiek izrakti un stādīti piemājas dārzos.

Apdraudējums. Sugu apdraud mežu un upju krastu krūmāju izciršana, arī noēnojuma palielināšanās, saslēdzoties koku vainagiem. Atradnes apdraud upju regulēšana un invazīvo augu sugu ieviešanās mežos, arī izrakšana un pārstādīšana dārzos.

Aizsardzība. Lielākā daļa populācijas ir ĪADT dabas parkā “Tērvete”, dabas liegumos “Ukru gārša”, “Skujaines un Svētaines ieleja”, “Svētes ieleja”.

Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums, jānoskaidro izplatības dinamika. Jānodrošina sugai piemērotu dzīvotņu saglabāšana, veicot atbilstošu apsaimniekošanu. Jāierobežo invazīvo sugu izplatīšanās upju krastos, kur tās var apdraudēt lielās zvaigznītes dzīvotnes. Suga jāiekļauj mikroliegumu sugu sarakstā.

Autore: Aiva Bojāre.

Summary. Great masterwort – Astrantia major. In Latvia, it is very rare – only occurring in Zemgale, in the vicinity of Tērvete, Sniķere, Bukaiši and Augstkalne. In Latvia, it reaches the northern border of the range. The AOO is 64 km2, and the EOO – 87 km2. In Latvia, the species occurs in narrow-leaved, broad-leaved, and broad-leaved-spruce forests, in floodplains in Alnus incana forests and glades of floodplain forests. The species is cultivated in parks and gardens and may escape and establish itself in the wild. The species is threatened by forestry operations, shrub encroachment, increased shade, river modifications, and establishment of invasive plant species. Since the species is considered ornamental, it may be dug up and transplanted into gardens. Most of the population occurs in protected areas – in the “Tērvete” Nature Park and “Ukru gārša”, “Skujaines un Svētaines ieleja” and “Svētes ieleja” Nature Reserves. To preserve the species, its distribution and population size must be clarified. The conservation of suitable habitats must be ensured by an appropriate protection regime and management. The increasing invasion of alien species must be controlled. A. major must be included on the list of microreserve species.

Literatūras saraksts

  • Fatare, I. 2003. Lielā zvaigznīte Astrantia major L. Grām.: Andrušaitis, G. (red.). Latvijas Sarkanā grāmata. 3. sējums. Vaskulārie augi. LU Bioloģijas institūts, Rīga, 444.–445. lpp.
  • Jankevičienė, R., Kask, M., Fatare, I. 1996. Apiaceae Lindl. (Umbelliferae A. L. Juss.). In: Kuusk, V., Tabaka, L., Jankevičienė, R. (eds.). Flora of the Baltic Countries. Compendium of Vascular Plants II. Estonian Academy of Sciences, Institute of Zoology and Botany. Eesti Loodusfoto AS, Tartu, 214.
  • Laiviņš, M. 2010. Lielās zvaigznītes (Astrantia major) edafiskie apstākļi Tērvetē. Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne: referātu tēzes. LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 149.–150. lpp.
  • Rašomavičius, V. 2007. Astrantia major. Lietuvos Raudonoji knyga. Leidykla. Lutute, Vilniaus, psl. 472.
  • Sádlo, J., Chytrý, M., Pyšek, P. 2007. Regional species pools of vascular plants in habitats of the Czech Republic. Preslia, 79: 303–321.
  • Tichý, L., Axmanová, I., Dengler, J., Guarino, R., Jansen, F. et al. 2023. Ellenberg-type indicator values for European vascular plant species. Journal of Vegetation Science, 34(1), e13168.
  • Третьяков, Д.И. 2015. Astrantia major. Кн.: Качановский, И.М., Никифоров, М.Е., Парфенов, В.И. (гл. редк.). Красная книга Республики Беларусь: редкие и находящиеся под угрозой виды дикорастущих пастений. 4-е изд. Энцыкл. имя П. Броуки. Минск, с. 39–40.
Projekta finansētāji un partneri