Morfoloģija un bioloģija. Lielā purvraibeņa spārnu plētums ir 38–51 mm. Mātītes nedaudz lielākas nekā tēviņi. Spārnu virspuse līdzīga kā citiem purvraibeņiem – sarkanbrūna ar nelieliem tumšbrūniem plankumiem. Spārnu raksts tēviņiem un mātītēm līdzīgs. No citām purvraibeņu sugām galvenokārt atšķirama pēc raksta spārnu apakšpusē. Pieaugušo indivīdu (imago) lidošanas laiks no maija vidus līdz jūnijam. Tauriņi ir aktīvi dienā, apmeklē ziedus, barojas ar nektāru. Viena paaudze attīstās divus gadus. Kāpuri ir melni ar gaišām svītrām un melniem sazarotiem, dzelkšņiem līdzīgiem izaugumiem. Kāpuri barojas ar lāceņu Rubus chamaemorus, zileņu Vaccinium uliginosum un dzērveņu V. oxycoccos lapām.
Izplatība. Sugas izplatības areāls holarktisks. Tā sastopama Eirāzijas Z daļā (Ziemeļeiropā, Urālos, Sibīrijā un Tālajos Austrumos) un Ziemeļamerikā (Haahtela et al. 2011). Latvijai tuvākās reģionālās populācijas zināmas Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Krievijas ZR daļā (Сушко и др. 2008; Ivinskis, Rimšaitė 2018; Pisanenko et al. 2019; Jürivete, Õunap 2020; Синев 2019). Jāatzīmē, ka Igaunijā, Lietuvā, kā arī Baltkrievijā sastopama tikai dažviet un reti. Latvijas populācija atrodas izplatības areāla DR perifērijā (Savenkov, Šulcs 2010). 19. gs. literatūrā ir vairākkārt minētas atradnes Latvijas centrālajā un Z daļā. Pēdējo reizi konstatēta 1987. gadā Austrumlatvijā Teiču dabas rezervātā (Savenkov, Šulcs 2010). Datu trūkumu dēļ nav iespējams aprēķināt sugas sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO).
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Suga sastopama atklātās teritorijās augstajos un pārejas purvos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais drauds – klimata pārmaiņas, ziemām kļūstot siltākām. Sugu apdraud arī biotopa iznīcināšana (kūdras ieguve) un pārveidošana (nosusināšana un tās izraisīta aizaugšana). Tā kā suga pēdējos 37 gados Latvijā nav konstatēta, lai arī mērķtiecīgi meklēta, tā novērtēta kā reģionā izzudusi (RE).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā, jo, iespējams, pastāv līdz šim neatklātas apakšpopulācijas. Lai aizsargātu sugu, jāpievēršas jaunu atradņu mērķtiecīgai meklēšanai, izglītojot ekspertus un sabiedrību par šo sugu, tai piemērotiem biotopiem un agrākajām atradnēm. Potenciālo atradņu vietas ir Latvijas Z un A daļas purvi. Ja suga tiek konstatēta, jāaizsargā tās biotopi, nodrošinot barības augu saglabāšanos optimālā daudzumā.
Autors: Nikolajs Savenkovs.
Summary. Frigga fritillary – Boloria frigga. Holarctic species, found in northern Eurasia (northern Europe, the Urals, Siberia and the Russian Far East) and North America (Haahtela et al. 2011). The regional populations closest to Latvia are known in Estonia, Lithuania, Belarus and north-western Russia (Ivinskis, Rimšaitė 2018; Pisanenko et al. 2019; Jürivete, Õunap 2020). The Latvian regional population is at the south-western limit of the species’ range (Savenkov, Šulcs 2010). In the 19th century, localities of the species in central and northern Latvia were repeatedly mentioned in the literature. It was last recorded in 1987 in the Teiči Strict Nature Reserve (Savenkov, Šulcs 2010). Due to a lack of data, it is not possible to calculate the current EOO and AOO. Quantitative studies of the regional population size and its changes in Latvia have not been carried out. The species is found in open areas of raised and transitional mires. The main threat is climate change – warmer winters. Habitat destruction (peat extraction) and modification (drainage and associated overgrowth) also threaten the species. Despite intensive searches, the species has not been recorded in Latvia for the last 37 years, therefore the species is considered Regionally Extinct (RE). It is a protected species in Latvia. The legal protection status of the species must be maintained. Conservation should focus on targeted search for new localities, education of experts and nature enthusiasts about the species, suitable habitats and former localities. Potential sites are the mires in northern and eastern Latvia. If the species is found, its habitats should be protected, ensuring that food plants are maintained in optimal quantities.
Literatūras saraksts
