Atgriezties
Gandrīz apdraudēta (NT)

Lielais zīriņš

Hydroprogne caspia (Pallas, 1770)
NT – caurceļojošā populācija (C)

 
Gandrīz apdraudēta (NT)

Lielais zīriņš

Hydroprogne caspia (Pallas, 1770)
NT – caurceļojošā populācija (C)

Foto: Jānis Jansons – lielais zīriņš.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: Sterna caspia Pallas, 1770.
Dzimta: kaiju Laridae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: NT° D1, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: LC 2018, LC 2020.
Statuss tuvējās valstīs: Zviedrija (NT 2020), Somija (LC 2019), Igaunija (VU [L], NT [C] 2019), Krievija (VU 2021).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 5.1. Iekšzemes mitrāji – pastāvīgas upes/strauti/tērces (ieskaitot ūdenskritumus),
5.5. Iekšzemes mitrāji – pastāvīgi saldūdens ezeri (>8 ha), 9. Jūras sublitorāle un pelaģiāle,
12. Plūdmaiņu zona, 13.4. Piekrastes iesāļūdens/ sālsūdens lagūnas/lagūnu ezeri.
    Draudi: 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas, 6.1. Rekreācija, 9.2. Rūpnieciskas un militāras
izcelsmes piesārņojums, 9.3. Lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes piesārņojums,
8.2. Problemātiskas vietējās sugas/slimības, 5.1. Sauszemes dzīvnieku medīšana un vākšana,
11.2. Sausums, 5.4. Zveja vai citu ūdens bioloģisko resursu ieguve, 8.1. Invazīvas svešzemju sugas/
slimības, 8.4. Nezināmas izcelsmes problemātiskas sugas/slimības, 8.5. Vīrusu/prionu izraisītas slimības,
11.4. Vētras un plūdi.
    Aizsardzības pasākumi: 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība.
Konvenciju pielikumi: Bernes II, Bonnas II.
Putnu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Lielākais no zīriņiem, nedaudz lielāks nekā vārna. Masīvs oranžsarkans knābis, kājas melnas (Baumanis, Klimpiņš 1997). Barojas galvenokārt ar vidēja lieluma zivīm, bet reizēm var ēst arī citu putnu olas un mazuļus, un maitu (BirdLife International 2021). Vienīgo reizi Latvijā ligzdojis 1976. gadā Engures ezerā (Vīksne u. c. 1980). Latvijā novērojams caurceļošanas laikā (Celmiņš 2022).

Izplatība. Ļoti sadrumstalots ligzdošanas areāls – ligzdo Ziemeļamerikā, Eiropā (galvenokārt pie Baltijas jūras), Āzijas centrālajā un D daļā, Āfrikas piekrastē, Austrālijā un Jaunzēlandē. Ziemo Ziemeļamerikas D daļā, Āfrikā, Āzijas D daļā un Austrālijā, un Jaunzēlandē (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā ir paplašinājusies (Keller et al. 2020). Latviju caurceļojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 348 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 57 479 km2.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija pieaug (BirdLife International 2019). Eiropā populācija ir stabila. Krievijā un īstermiņā arī Somijā un Igaunijā ligzdojošā populācija ir stabila. Ilgtermiņā Somijas un Igaunijas populācija sarūk (BirdLife International 2021). Baltijas jūras kopējā populācija pieaug (HELCOM 2023). Latviju caurceļojošās populācijas lielums nav zināms, bet ir aizdomas, ka tā ir mazāka nekā 1000 pieaugušu indivīdu. Arī populācijas tendence nav zināma, bet, ņemot vērā populācijas tendences kaimiņvalstīs un Baltijas jūrā kopumā, nav pamata domāt, ka tā mazinās.

Biotopi un ekoloģija. Caurceļošanas laikā novērojams galvenokārt jūrmalā un jūras piekrastes ezeros (Baumanis, Klimpiņš 1997). Paaudzes ilgums: 9,1 gads (BirdLife International2021).

Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).

Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud ligzdošanas dzīvotņu degradācija un zudums, ko izraisa paātrināta veģetācijas sukcesija, un nākotnē to var apdraudēt jūras līmeņa celšanās. Suga ir jutīga pret traucējumu ligzdošanas vietās, un ligzdošanas sekmes var mazināt piesārņojuma uzkrāšanās zivīs. Lielo zīriņu apdraud arī naftas noplūdes un cits jūras piesārņojums. Tā var iet bojā zvejnieku tīklos. Suga var ciest no jūras ērgļa plēsonības. To var apdraudēt putnu botulisma uzliesmojumi (BirdLife International 2021).

Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” lielais zīriņš ir viena no izveidošanas mērķsugām Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas parkā “Pape”, dabas liegumā “Liepājas ezers”, aizsargājamās jūras teritorijās “Irbes šaurums”, “Rīgas līča rietumu piekraste”. Sugai nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Antra Stīpniece.

Summary. Caspian Tern − Hydroprogne caspia. The AOO of the population migrating through Latvia is 348 km2, the EOO – 57,479 km2. The size of the migratory population is unknown, but it is suspected to be less than 1,000 adult individuals. The population trend is also unknown, but, given the population trends in the neighbouring countries and the Baltic Sea in general, there is no reason to believe that it is declining. During migration, it is mainly found at the seashore and in coastal lakes. The species is threatened by the degradation and loss of breeding habitat, which is caused by accelerated vegetation succession (possibly, due to invasive plant species) and may be threatened by sea-level rise in the future. The species is sensitive to disturbance at breeding sites and breeding success may be reduced by the accumulation of pollution in fish. Oil spills and other marine pollution also threaten the species. It can die in fishing nets. The species may suffer from Haliaeetus albicilla. In the future, it could be threatened by outbreaks of avian botulism. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia.

Literatūras saraksts

Baumanis, J., Klimpiņš, V. 1997. Putni Latvijā. Rīga: Zvaigzne ABC, 298.
BirdLife International 2019. Hydroprogne caspia (amended version of 2018 assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T22694524A155509311. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2019-3.RLTS.T22694524A155509311.en. [skatīts 15.12.2022.]
BirdLife International 2021. Hydroprogne caspia (Europe assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T22694524A166281584. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-3.RLTS.T22694524A166281584.en. [skatīts 15.12.2022.]
Celmiņš, A. 2022. Lielais zīriņš Hydroprogne caspia. Latvijas putni 2000–2022. Interneta publikācija: http://www.putni.lv/hydcas.htm. [skatīts 23.03.2022.]
HELCOM 2023. Abundance of waterbirds in the breeding season. HELCOM core indicator report. Online. https://indicators.helcom.fi/indicator/waterbirds-breeding-season/. [skatīts 29.06.2023.]
Keller, V., Herrando, S., Vořišek, P., Franch, M., Kipson, M., Milanesi, P., Marti, D., Anton, M., Klvaňova, A., Kalyakin, M.V., Bauer, H.-B., Foppen, R.P.B. 2020. European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change. Barcelona: European Bird Census Council & Lynx Edicions, 967.
Račinskis, E. 2004. Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgās vietas Latvijā. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 176.
Vīksne, J., Janaus, M., Kazubiernis, J. 1980. Lielā zīriņa – Hydroprogne caspia (Pall.) pirmais ligzdošanas gadījums Latvijā. Retie augi un dzīvnieki, 36–38.
Projekta finansētāji un partneri