Atgriezties
Kritiski apdraudēta (CR)

Liellūpas vīngliemezis

Isognomostoma isognomostomos (Schröter, 1784)

 
Kritiski apdraudēta (CR)

Liellūpas vīngliemezis

Isognomostoma isognomostomos (Schröter, 1784)

Foto: Intars Gurčonoks – liellūpas vīngliemezis.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: Isognomostoma isognomostoma.
Dzimta: vīngliemeži Helicidae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: CR A3c; B1ab(i,iv)+2ab(ii,iii), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: LC 2024, LC 2024.
Statuss tuvējās valstīs: Lietuva (EN 2021).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
   
Biotopi: 1.4. Mērenās joslas mežs.
    Draudi: 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve.
    Aizsardzības pasākumi: 5.1. Tiesību akti, 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība, 2.1. Atradņu/ teritoriju apsaimniekošana, 4.3. Informētība un komunikācija.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS, ML.
LSG iepriekšējie izdevumi: 3. kat. (1998).

 

Morfoloģija un bioloģija. Liellūpas vīngliemeža čaulas augstums ir 4–7 mm, platums 7–11 mm. ir saplacināti lodveida, ar 5–6 vijumiem. Šuves samērā seklas. Naba gandrīz pilnībā nosegta ar baltas lūpas malu. Krāsa brūna. Čaulai raksturīgi samērā gari un nedaudz liekti matiņi. Čaulai raksturīga liela, balta lūpa ar asu malu. Tās iekšpusē lūpa ir valnīšveidīgi uzbiezināta, raksturīgi divi zobi. Barojas ar atmirušas koksnes atliekām, atmirušu augu daļām, sēņotnēm, aļģēm, ķērpjiem. Hermafrodīti. No jūnija beigām līdz jūlija sākumam izdēj 11–100 olas, kas attīstās divas nedēļas. Dzimumgatavību sasniedz pirmajā dzīves gadā (Falkner et al. 2001). Dzīves ilgums 2–5 gadi. Aktīvi veģetācijas sezonā, pārziemo zemsegā.

Izplatība. Suga ir izplatīta Eiropas A, R un centrālās daļas augstkalnu un priekškalnu rajonos (Kerney et al. 1983). Lietuvas centrālajā daļā zināmas dažas šīs sugas atradnes (Skujienė 2021). Krievijas R daļā sastopama Karaļauču apgabalā (Neubert 2011). Latvijā suga pirmo reizi konstatēta 1991. gadā (Pilāte u. c. 1994). Šobrīd ir zināmas trīs nelielas atradnes valsts DA daļā – aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava” (Pilāte et al. 2017), kur 2012. un 2013. gadā ir veikti sugas izplatības pētījumi. Daugavas ielejā Augšdaugavas teritorijā ir raksturīgi specifiski klimatiskie apstākļi, kādu nav citur Latvijā, un tas ir ticamākais iemesls, kādēļ suga nav sastopama ārpus ĪADT. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 2 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2.

Populācija. Eiropā reģionālā populācija ir stabila (Walther 2025). Latvijas reģionālā populācija atrodas vistālāk ZA no pamatareāla. ir skaitliski neliela un sadrumstalota. Vistuvāk Latvijas reģionālajai populācijai atrodas Lietuvas reģionālā populācija, kas arī ir neliela, un atradnes ir savstarpēji izolētas (Skujienė 2021).

Biotopi un ekoloģija. Tipiska mežu suga. Uzturas zemsegā, arī uz augiem, koku stumbriem. Ziemo augsnes virskārtā zem nobirām vai kritalām. Latvijā suga sastopama gravās galvenokārt platlapju mežos. Suga ir konstatēta arī mistrotā egļu mežā. Sugas dzīvotnēs ir jābūt ozoliem un tām jābūt bagātām ar kritalām (Pilāte et al. 2017). Sastopama sporādiski, un populācijas blīvums ir 1–3 indivīdi uz vienu kvadrātmetru. Gliemežu sabiedrībās sugai ir vidēji liels (2–5%) vai ļoti mazs (līdz 1%) īpatsvars.

Izmantošana un tirdzniecība.

Apdraudējums. Eiropā būtiski sugu apdraudošie faktori nav identificēti (Neubert 2011). Latvijā galvenie draudi ir dabisko dzīvotņu mazināšanās un degradācija saimnieciskās darbības rezultātā (Rudzīte et al. 2018). Zināmās trīs atradnes atrodas ĪADT privātajos mežos. Divās no atradnēm ir aizliegts veikt kailcirti. Trešā atradne atrodas biotopā, kas nav aizsargājams, un tajā ir atļauts veikt mežsaimniecisko darbību, kas apdraud sugas dzīvotnes un, iespējams, arī tieši pašus gliemežus. Novērtēta kritiski apdraudēta suga (CR), pamatojoties uz informāciju par izplatību un saimniecisko darbību radīto apdraudējumu, arī, ņemot vērā tās sastopamības apgabalu un apdzīvoto platību. Latvijas reģionālā populācija ir dabiski sadrumstalota piemērotu dzīvotņu izplatības dēļ.

Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Aizsardzībā svarīga ir ES nozīmes meža biotopu praktiskā aizsardzība. Sugas dzīvotnēs ir jāsaglabā ēnojums, pamežs, atmirusi lielu izmēru koksne, platlapji (īpaši ozoli).

Autore: Digna Pilāte.

Summary. Mask snail – Isognomostoma isognomostomos. Distributed in montane and premontane areas of Western, Central and Eastern Europe. In Latvia, the species is recorded in southeastern Latvia, where it is very rare. There are three known localities of the species. The EOO is 2 km2, and the AOO – 8 km2. The species is distributed sporadically, with a population density of one to three individuals per square metre. It inhabits mainly broadleaved forests in ravines. Microclimate, understorey, oaks and fallen logs are important in species’ habitats. It lives mainly at the ground layer. The main threats in Latvia are the fragmentation and isolation of natural habitats, as well as their reduction and degradation caused by economic activities – mainly forestry. Practical protection of forest habitats of EU importance is of great importance for the conservation of the species. The species is assessed as Critically Endangered (CR) based on threats from economic activities and considering the EOO and AOO. The species is protected in Latvia and micro-reserves can be established for its conservation. The legal protection status of the species must be maintained. The species is found in the “Augšdaugava” Protected Landscape Area.

Literatūras saraksts

  • Falkner, G., Orrdlik, P., Castella, E., Speight, C.D.M. 2001. Shelled Gastropoda of Western Europe. Munchen: Friedrich Held Gesellschaft, 267.
  • Kerney, M.P., Cameron, R.A.D., Jungbluth, J.H. 1983. Die Landschnecken Nord– und Mitteleuropas. Hamburg. Berlin: Paul Parey, 384.
  • Neubert, E. 2011. Isognomostoma isognomostomos. The IUCN Red List of Threatened Species 2011: e.T157149A5047253. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2011–1.RLTS.T157149A5047253.en [skatīts 05.02.2022.].
  • Pilāte, D., Gurčonoks, I., Jakubāne, I., Zolovs, M. 2017. The habitat of mask snail Isognomostoma isognomostomos Schröter in Latvia. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 17(2): 257–268.
  • Pilāte, D., Rudzīte, M., Svilāns, A. 1994. Jaunas gliemežu sugas Latvijas faunā. DPU DIVIC IB, 7: 8–9.
  • Rudzīte, M., Boikova, E., Dreijers, E., Jakubāne, I., Parele, E., Pilāte, D., Rudzītis, M. 2018. The new Red List of the molluscs of the Latvia. Environmental and Experimental Biology, 16: 55–59.
  • Skujienė, G. 2021. Slapioji šiurpenė Isognomostoma isognomostomos (Schröter, 1784). In: Rašomavičius, V. (ed.). Red Data Book of Lithuania. Animals, plants, fungi. Vilnius, 74.
  • Walther, F. 2025. Isognomostoma isognomostomos. The IUCN Red List of Threatened Species 2025. https://www.iucnredlist.org/ species/157149/220217683 [skatīts: 20.10.2025.].
Projekta finansētāji un partneri