Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs, līdz 10 cm augsts lakstaugs. Stublājs pavedienveidīgs, stāvs vai pacils, dihotomiski zarots. Lapas pretējas, sēdošas, olveidīgas, līdz 3 mm garas. Ziedi sīki, izvietoti dihāzijos. Kauslapas četras, ar trīszobainu galu. Vainaglapas četras, baltas, tikpat garas kā kauslapas. Auglis – četrcirkņu pogaļa, apaļa, nedaudz saspiesta. Zied jūlijā un augustā. Aug skrajās grupās (Fatare 2003). Raksturīga pašappute. Vairojas tikai ar sēklām (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums 2–15 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga sastopama gandrīz visā Eiropā, arī dažviet Āfrikā. Latvija atrodas tuvu sugas areāla Z robežai (Govaerts 2024). Igaunijā suga sastopama tikai Hījumā salā (eElurikkus 2022), bet Lietuvā ir zināmas dažas atradnes D daļā un Baltijas jūras tuvumā (Rašomavičius 2021). Latvijā konstatēta reti, galvenokārt Piejūras zemienē, bet atsevišķas atradnes agrāk bijušas arī centrālajā un A daļā (Fatare 2003). Pēdējos 30 gados droši zināmas vien četras vietas Piejūras zemienē: aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”, dabas liegumā “Ziemupe”, Sakas apkārtnē (DAP 2023), kā arī dabas liegumā “Tosmare” (Krasnopoļska 2022). Iespējams, suga sastopama arī citviet Latvijā, visticamāk, Piejūras zemienē. Sastopamības apgabals (EOO) ir 3479 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 56 km2. EOO ir būtiski mazinājies, salīdzinot ar 20. gs. beigās zināmo (Fatare 2003).
Populācija. Populācijas lielums un indivīdu skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Zināmas divas teritorijas − aizsargājamo ainavu apvidus “Ādaži” un dabas liegums “Ziemupe” −, kur sugas atradnes ir skaitliski bagātīgas. Suga aug nelielās audzēs, kas dažkārt var aizņemt pat vairākus kvadrātmetrus. Indivīdu skaits vienā cenopopulācijā pa gadiem ļoti mainās, jo to ietekmē dažādi faktori, piemēram, atklātas augsnes laukumu lielums, augsnes mitrums.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga ir sastopama skābās, mitrās, barības vielām nabadzīgās augtenēs (Tichý et al. 2023). Sugai nepieciešami vidējas intensitātes traucējumi augsnes virskārtā (Midolo et al. 2023). Sastopama viengadīgā pionieraugājā ezeru un upju piekrastē, kā arī antropogēni ietekmētās dzīvotnēs (Radiolion linoides) (Mucina et al. 2016). Šī augu savienība sastopama Eiropas reģionos ar okeānisku klimatu (Šumberová 2011). Latvijā konstatēta slapjos virsājos, piejūras skujkoku mežos uz stigām, smilšainiem meža ceļiem, grāvmalās, dažādas izcelsmes traucējumu vietās, kur izveidojušies atklātas augsnes laukumi. Līdz 1991. gadam Latvijā atrasta arī tīrumu malās, atmatās, upju un ezeru piekrastē, slapjās ieplakās (Fatare 2003).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud klimata pārmaiņas, galvenokārt ilgstošs sausums veģetācijas periodā, kas var kavēt sēklu dīgšanu un attīstību. Traucējumu trūkums augtenē var mazināt sugas izplatību. Traucējumu trūkums attiecas tikai uz atradnēm dabas liegumā “Ziemupe” un Sakas apkārtnē, jo aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” augsnes virskārtas traucējumi ir regulāri tur notiekošo militāro mācību dēļ. Dzīvotņu eitrofikācija un susināšana, ūdenslīmeņa maiņa ezeros un upēs arī varētu būt apdraudējums.
Aizsardzība. Lielākās sugas atradnes atrodas ĪADT. Nozīmīga sugas populācijas daļa atrodas aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” un dabas liegumā “Ziemupe”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta tās izplatība, populācijas lielums valstī. Visticamāk, tā ir sastopama arī citviet Latvijā, īpaši Piejūras zemienē. Dabas liegumā “Ziemupe” jānodrošina mēreni augsnes virskārtas traucējumi esošo atradņu vietās un to tuvumā. Ieteicams iekļaut sugu īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Allseed – Radiola linoides. It is rare in Latvia, and mainly found in the Coastal Lowland, but there are also some earlier recorded localities in the central and eastern parts of the country. Over the last 30 years, only four places have been known, all in the Coastal Lowland. The EOO is 3,479 km2, and the AOO – 56 km2. The EOO has significantly decreased. The population size and its dynamics are unknown. The richest subpopulations are known from Ādaži and Ziemupe. The number of individuals in a subpopulation varies greatly from year to year, as various factors, such as the size of bare soil patches and the soil moisture, affect it. The species has been found in wet heaths, forest tracks and dirt roads in coniferous coastal forests, ditches, places with exposed acidic, moist, and nutrient-poor soils. R. linoides is threatened by climate change, mainly by prolonged drought during the vegetation period, which can inhibit seed germination and development, and by the lack of soil disturbance, eutrophication. The lack of disturbance applies only to Ziemupe and Saka areas, as soil disturbance in the Ādaži area is regularly caused by military training. The largest known subpopulations are in protected areas. It is necessary to explore the distribution of the species, the population size. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
