Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 5–15 cm augsts lakstaugs. Saknenis ložņājošs, no tā ik pēc posma atiet atsevišķu pavedienveidīgu lapu pušķi. Izšķir divu veidu lapas: auglīgās un neauglīgās. Neauglīgās lapas stāvas, jaunas tās spirālveidīgi saritinātas, tad pakāpeniski iztaisnojas. Auglīgās lapas sīkas, uz īsa kātiņa, pilnīgi apņem sporokarpu, kurā veidojas sporas. Sporokarpi tumšbrūni, apmatoti, atrodas blakus neauglīgo lapu pušķa piestiprinājuma saknenim. Sporas nogatavojas augustā (Eglīte 2003; Priedītis 2014). Vairojas veģetatīvi ar sakneņiem un ar sporām. Hidrofīts (Durka 2002). Paaudzes ilgums ir desmit gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga galvenokārt sastopama Eiropā, arī dažviet Āzijas centrālajā un DR daļā, Āfrikas A daļā (Govaerts 2024), pārsvarā mēreni siltajā un mērenajā joslā. Igaunijā suga izzudusi un Lietuvā suga nav atrasta (Eglīte et al. 1993). Latvijā tikai vēsturiskās atradnes, jau agrāk uzskatīta par izzudušu sugu (Eglīte 2003). Latvijā atrasta 18. gs. Aiviekstē un 20. gs. sākumā Daugavas krastā Rīgā (Eglīte 2003; Priedītis 2014). Visticamāk, abās vietās suga izzudusi upju regulēšanas un ūdenslīmeņa maiņas dēļ (Priedītis 2014).
Populācija. Nav datu.
Dzīvotnes un ekoloģija. Eiropā lodaugļu pilulārija aug barības vielām nabadzīgu ezeru, upju, arī mākslīgo ūdenskrātuvju piekrastē, kur tā veido biezas audzes. Suga ir vājš konkurents. Dažviet Eiropā tās izplatīšanos un saglabāšanos sekmē mērena noganīšana un ūdenslīmeņa svārstības (Freshwater Habitats Trust 2024; SLU Artdatabanken 2025). Suga aug smilšainā, mālainā vai kūdrainā gruntī (Freshwater Habitats Trust 2024). Datu par sugas dzīvotni Latvijā nav.
Izmantošana un tirdzniecība. Sugu audzē stādaudzētavās pārdošanai.
Apdraudējums. Lodaugļu pilulāriju var negatīvi ietekmēt ezeru un upju ūdenslīmeņa regulēšana un dabiskā sukcesija, kā rezultātā piekrastē ieviešas citi mitrumu mīloši un vairāk konkurētspējīgi augi. Sugu var ietekmēt arī eitrofikācija (SLU Artdatabanken 2025).
Aizsardzība. –
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta sugai piemērotas dzīvotnes. Suga pagaidām nav jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autori: Liene Auniņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Pillwort – Pilularia globulifera. In Latvia, P. globulifera occurs rather far northeast from its continuous range; it is considered extinct. According to literature, it was found in Latvia once in the 18th century in River Aiviekste, and once again in the early 20th century on the banks of the River Daugava in Riga. Most likely, it disappeared from both localities due to artificial modification of rivers and changes in water level. The species is a weak competitor; it grows on the shores of nutrient-poor lakes and rivers and the banks of water reservoirs. Although there is no data on the habitats of the species in Latvia, the species may be negatively affected by the alteration of the water level of lakes and rivers and natural succession that leads to the dominance of highly competitive plant species. P. globulifera may also be unfavourably affected by eutrophication. Studies in suitable habitats for the species are necessary. Unless there are new data on the presence of P. globulifera in Latvia, the species should not be included on the list of protected species.
Literatūras saraksts
