Morfoloģija un bioloģija. 0,3–1 m augsts ložņājošs krūms ar samērā blīvu vainagu. Zari tievi, pacili. Jaunie dzinumi tievi, brūni vai rūsgandzelteni, sākumā zīdaini mataini, vēlāk kaili. Pumpuri olveida, sīki, brūni, ar īsiem matiņiem. Pielapes nelielas, šauri eliptiskas vai lancetiskas, parasti tikai jauno dzinumu galos, ātri nobirst. Lapas eliptiskas vai plati lancetiskas, 2–4 cm garas, līdz 2 cm platas, lapas plātnes mala gluda, dažkārt dzinumu galos lapas augšējā trešdaļā ir atsevišķi, sīki zobiņi. Lapas abpusēji zīdaini matainas, virspusē zaļas vai pelēkzaļas, mazliet spīdīgas, apakšpusē pelēkzaļas. Putekšņlapu spurdzes līdz 1,5 cm, auglenīcu spurdzes līdz 3,5 cm garas (augļu laikā līdz 9 cm), uz kātiņa, plaukst neilgi pirms vai reizē ar lapu plaukšanu. Ziedu plēksnes plati eliptiskas, melnas, pie pamata gaišākas. Putekšņlapas divas, kailas. Putekšnīcas sarkandzeltenas, vēlāk tumšas. Sēklotne zaļganpelēka, skraji mataina, uz kātiņa. Auglis – pogaļa, līdz 6 mm gara, sarkanbrūna, spīdīga. Zied aprīlī un maijā (Evarts-Bunders 2005).
Izplatība. Suga sastopama Rietum- un Centrāleiropā aukstajā un mērenajā joslā. Baltijas valstu un Skandināvijas D daļa ir sugas areāla A robeža (Скворцов 1968; Jalas, Suominen 1987; GBIF 2022; Govaerts 2024). Krievijā un Austrumeiropā ir plaši sastopama tuvu radniecīgā un ļoti līdzīgā suga vilku kārkls Salix rosmarinifolia L., ko atsevišķi autori uzskata par ložņu kārkla sinonīmu vai iekšsugas taksonu, tādēļ areāla robeža uz austrumiem bieži vien tiek norādīta daudz plašāka un neskaidra (Uotila 2011; GBIF 2022). Tā kā vilku kārkls arī Latvijā ir plaši sastopams, tas var radīt neskaidrības par ložņu kārkla patieso izplatību arī šeit. Ložņu kārkls Baltijas valstīs sastopams ļoti reti, tikai valstu R daļā piejūras kāpās (Cinovskis et al. 1993; Evarts-Bunders 2005; Kukk et al. 2020). Latvijā sastopamības apgabals (EOO) ir 11 166 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 60 km2. Ticams, ka atradņu skaits ir lielāks piemērotās augtenēs Rietumlatvijā, jo, veicot floristiskos pētījumus, suga nav atpazīta vai pamanīta. Pēdējos 30 gados konstatētas aptuveni desmit atradnes, un, salīdzinot ar vēsturisko atradņu datiem, EOO un AOO ir paplašinājušies. Vēl 20. gs. vidū sugu uzskatīja par ļoti reti sastopamu tikai Baltijas jūras piekrastē šaurā joslā no Papes līdz Sakai (Расиньш 1959; Cinovskis et al. 1993), savukārt vēlāk nepierādītu atradņu un diskutabla floristiskā statusa dēļ sugu neiekļāva LSG 2. izdevumā (Andrušaitis 2003). Pēdējos 20–25 gados suga vairākkārt ievākta herbārijā Rietumlatvijā (Evarts-Bunders 2005). Vietējās floras pētījumos un dabas aizsardzības plānos teritorijām, kuras varētu uzskatīt par šīs sugas kodolteritorijām, piemēram, dabas liegumā “Ziemupe” un dabas parkā “Bernāti”, ložņu kārkls nav minēts (Strazdiņa 2017a, b). Ticams, ka piemērotās augtenēs, īpaši pelēkajās kāpās, var tikt konstatētas jaunas atradnes. Tomēr, ņemot vērā sugas specifiskās dzīvotnes prasības un apdraudošos faktorus, AOO joprojām atbilstu EN kategorijai.
Populācija. Populācijas lielums un indivīdu skaita dinamika Latvijā nav pētīta.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga sastopama gandrīz tikai specifiskās jūras piekrastes dzīvotnēs – pelēkajās kāpās ar sīkkrūmu audzēm un pelēkajās kāpās ar ložņu kārklu –, daudz retāk – antropogēni ietekmētās kāpās.
Izmantošana un tirdzniecība. Sugu un tās dekoratīvās šķirnes samērā plaši izmanto apstādījumos, tomēr specifiskās ekoloģiskās prasības ierobežo šīs sugas plašu izmantošanu dekoratīvajā dārzkopībā.
Apdraudējums. Negatīvu ietekmi rada pelēko kāpu un sauso kāpu mežu lauču aizaugšana dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā – palielinās noēnojums, veidojas biezs vienlaidu sūnu slānis, kas apgrūtina ložņu kārkla ieviešanos. Paplašinoties tūrisma un rekreācijas teritorijām, sugu apdraud ekosistēmu degradācija un pārveidošana. Potenciālus draudus rada arī jūras krasta erozija.
Aizsardzība. Aptuveni 60% atradņu ir ĪADT: Slīteres Nacionālajā parkā, dabas liegumos “Ziemupe”, “Tosmare”, “Užava” u. c. Ticams, ka suga sastopama arī citās ĪADT Kurzemes Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Sugas atradnes konstatētas gandrīz tikai dabiskās un mazietekmētās kāpās, tādēļ sugai labvēlīga apsaimniekošana ir vistiešākajā veidā saistīta ar sugai piemērotu kāpu dzīvotņu saglabāšanu, ierobežojot antropogēno ietekmi, tostarp intensīvu rekreāciju. Lai objektīvāk novērtētu populācijas lieluma izmaiņas un iespējamās izzušanas tendences, jāpārbauda citas potenciālās atradnes, jāprecizē sugas populācijas lielums. Jānodrošina sugai piemērotu dzīvotņu saglabāšana un atjaunošana.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Creeping willow – Salix repens. It is rare in Latvia. The closely related and very similar species Salix rosmarinifolia is widely found in Eastern Europe. Some authors consider it to be a synonym of S. repens or an intraspecific taxon. Since S. rosmarinifolia is widespread in Latvia, this may confuse the actual distribution of S. repens. The species is rare in the Baltic States, including Latvia, and is only found in coastal dune habitats in the western parts of these countries. In Latvia, the AOO is 60 km2, and the EOO – 11,166 km2. The species may be more frequent in western Latvia than is currently known. In the last 30 years, ca. 10 new localities have been recorded, and compared to earlier data, the EOO and the AOO have significantly increased. The threats are increased shading caused by the overgrowth of grey dunes and dry dune forest glades due to natural succession and eutrophication. Potential threats are erosion and washing away of the seashore. Approximately 60% of the species’ localities occur in protected areas, e.g., the Slītere National Park, the “Ziemupe”, “Tosmare” and “Užava” Nature Reserves. S. repens is likely to be also found in other coastal protected areas. S. repens grows mainly in natural dune habitats; therefore, preventing excessive anthropogenic load is necessary. To assess changes in population size and threats, it is necessary to survey potential localities. It is necessary to ensure the conservation and restoration of suitable habitats.
Literatūras saraksts
