Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 15–60 cm augsts lakstaugs. Stublājs lejasdaļā mezglu vietās sakņojas, turzītes ar īsiem piekļautiem matiņiem vai kailas, mala ar paretām skropstiņām. Lapas iegareni lancetiskas, visplatākās vidusdaļā, gandrīz sēdošas, garums līdz sešām reizēm lielāks nekā platums. Ziedi skrajās, vārpveidīgās, lejasdaļā pārtrauktās ziedkopās. Apziednis 3–3,5 mm garš, sārts, purpursarkans vai retumis iebalts, bez dziedzerīšiem. Auglis – rieksts. Zied no jūlija līdz septembrim. Augiem nav rūgtas garšas (Gavrilova 2003). Apputeksnē kukaiņi, iespējama arī pašappute. Vairojas tikai ar sēklām (Durka 2002).
Izplatība. Galvenokārt Eiropas centrālajā un R daļā sastopama suga. Tikai dažviet sastopama Skandināvijas pussalas dienvidos, Pireneju pussalā un Krievijas Eiropas daļas austrumos. Izolētas atradnes novērotas arī Dienvidāzijas ZR daļā (Govaerts 2024). Izplatīta no siltās līdz mērenajai joslai. Igaunijā suga līdz šim nav konstatēta (eElurikkus 2025), Lietuvā reti sastopama valsts D daļā (Kuusk et al. 1993). Latvija atrodas tuvu sugas areāla Z robežai. Latvijā reti sastopama suga, galvenokārt Rīgas un Jūrmalas apkārtnē, taču atsevišķas atradnes ir arī citviet (Gavrilova 2001, 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 10 729 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 92 km2. EOO ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar 20. gs. beigās zināmo (Gavrilova 2003). Tomēr tas varētu būt skaidrojams ar datu trūkumu, jo suga nav iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un tās atradņu atzīmēšanai netika pievērsta uzmanība. Iespējams, suga ir biežāk izplatīta, nekā līdz šim uzskatīts. Pieņemts, ka AOO nepārsniedz EN kategorijas slieksni.
Populācija. Populācijas lielums, izplatība un dinamika Latvijā nav pētīta. Atsevišķām atradnēm norādīts, ka konstatēti 1–5 indivīdi, vienai – daži kvadrātmetri (DAP 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug mitrās līdz slapjās, vidēji skābās līdz vāji bāziskās, barības vielām bagātās augtenēs. Galvenokārt klaju vietu suga (Chytrý et al. 2018). Latvijā atrasta upju un ezeru palienēs, tostarp palieņu zālājos, arī nezālienēs, galvenokārt skrajās augu sabiedrībās (Gavrilova 2003; Urtāne 2008). Citviet Eiropā tā aug slapjos zālājos lopu izbradātās vietās, arī pamestās kūdras ieguves vietās, dīķmalās (Stroh et al. 2020).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Dabiskajās dzīvotnēs sugu ietekmē palieņu zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana un mitrāju susināšana.
Aizsardzība. Atrasta gan ĪADT, gan ārpus tām. Nav datu, cik liela daļa Latvijas populācijas atrodas ĪADT, jo kopējā sugas izplatība un populācijas lielums nav zināmi. Atrasta dabas liegumos “Vecdaugava”, “Lielupes palienes pļavas”, “Liepājas ezers”, Ķemeru Nacionālajā parkā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta tās izplatība Latvijā (it īpaši dabiskajās dzīvotnēs), populācijas lielums un dinamika. Jāveic zālāju ekstensīva, sugai atbilstoša apsaimniekošana, kas rada nelielus atklātas augsnes laukumiņus. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Tasteless water-pepper – Persicaria mitis. A rare species in Latvia, mainly found in the vicinity of Riga and Jurmala. The EOO is 10,729 km2, and the AOO – 92 km2. The EOO has slightly decreased; however, this could be explained by the lack of data, as P. mitis is not on the list of protected species and special attention has not been paid to recording its localities. The species is probably more widespread in Latvia than is currently known. The population size, distribution and dynamics have not been studied. In Latvia, the species grows in river and lake floodplains, including floodplain grasslands and weedy places, mainly in sparse vegetation. It is found both in protected areas and outside them (the percentage is unknown). The species has been found in the “Vecdaugava”, “Liepājas ezers” and “Lielupes palienes pļavas” Nature Reserves and the Ķemeri National Park. P. mitis is unfavourably affected by the cessation of floodplain grassland management and the draining of wetlands. Research is needed to clarify the distribution, population size and dynamics in Latvia. Appropriate habitat management must be ensured. Drainage in its habitats should not be permitted.
Literatūras saraksts
