Morfoloģija un bioloģija. Divgadīgs vai daudzgadīgs 30–80 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, apakšdaļā gluds, augšdaļā rievains, zarojas. Lapas divkārt līdz trīskārt plūksnaini dalītas, pēdējās pakāpes daļas lineāras vai lineāri lancetiskas, mala nedaudz ieritināta; augšējo lapu makstis garas, šauras, aptver stublāju. Vīkala nav vai ir tikai dažas vīkala lapas. Vīkaliņa lapas īlenveidīgas. Ziedkopa – čemurs, ziedi mazi. Vainaglapas piecas, baltas. Auglis – dvīņsēklenis, kurā skaldeņi ir eliptiski, ar spārnveidīgām ribām. Zied jūlijā un augustā. Aug skrajās grupās (Fatare 2003; Priedītis 2014). Apputeksnē kukaiņi, var būt arī pašappute. Vairojas galvenokārt ar sēklām (Durka 2002).
Izplatība. Suga sastopama Centrāl- un Austrumeiropā un Rietumsibīrijā, Zviedrijas un Dānijas D daļā no mēreni siltās līdz vēsajai joslai (Tutin 1968; Fatare 2003). Igaunijā bieži sastopama R piekrastē, izklaidus – Kasari un Emajegi (Emajõgi) baseina palienēs, citos reģionos reti (Kukk et al. 2020). Lietuvā nav jaunu datu par sugas atradnēm; suga zināma no Lietuvas DA daļas (Rašomavičius 2021). Suga sastopama mitrās pļavās visā Pleskavas apgabalā (Ефимов, Конечная 2018). Latvijā suga sastopama reti un nevienmērīgi, galvenokārt A daļā: apmēram puse atradņu ir Lubāna ezera apkārtnē. Latvija atrodas tuvu sugas areāla R un Z robežai (Fatare 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 20 537 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 624 km2. Pēdējos 30 gados, palielinoties izpētes līmenim, EOO un AOO ir būtiski palielinājušies. Taču nav apmeklētas sugas vēsturiskās atradnes valsts R daļā, kur 1972. gadā suga tika konstatēta vienā atradnē Annenieku apkārtnē pie Bērzupes dzelzceļa stacijas (Табака 1979), kā arī trūkst informācijas par sugas atradni Kurzemes DR daļā (Fatare 2003). Taču, spriežot pēc sugas izplatības areāla un sastopamības kaimiņvalstīs, sugas sastopamība valsts R daļā ir apšaubāma vai aprobežojas ar izolētām atradnēm.
Populācija. Latvijā nav veikti pētījumi par sugas populācijas lielumu un izplatības dinamiku. Suga sastopama nevienmērīgi: sastopami gan nedaudzi sugas indivīdi, gan lielas audzes, kurās ir vairāki tūkstoši indivīdu.
Dzīvotnes un ekoloģija. Mitru līdz slapju, vāji skābu līdz gandrīz neitrālu, galvenokārt barības vielām vidēji bagātu augteņu suga, aug galvenokārt klajās vietās (Tichý et al. 2023). Eiropā tā ir zālāju suga (Axmanová 2022). Latvijā suga sastopama slapjās pļavās, skujkoku mežos slapjās minerālaugsnēs (damaksnī, mētrājā), krūmājos pie upēm, reti skrajos platlapju mežos (ozolu gāršās), atmatās (Fatare 2003), palieņu zālājos, ganībās, grāvmalās un ceļmalās, kā arī sausos un slapjos virsājos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud galvenokārt dabisko zālāju un virsāju apsaimniekošanas pārtraukšana, sugai nepiemērota apsaimniekošana, kā arī zemes lietojuma veida maiņa, dzīvotņu susināšana.
Aizsardzība. Aptuveni 80% sugas populācijas ir ĪADT. Bagātīgākas atradnes ir dabas liegumā “Lubāna mitrājs” un dabas parkā “Dvietes paliene”. 2024. gadā bagātīga sugas atradne atrasta dabas liegumā “Burtnieka ezera pļavas” (U. Suško, nepubl. dati). Atrasta arī citās ĪADT: dabas parkā “Aiviekstes paliene”, dabas liegumos “Sitas un Pededzes paliene”, “Rūjas paliene” un “Vidusburtnieks”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” u. c. Tomēr atrašanās ĪADT nenodrošina sugas saglabāšanos, ja netiek veikta zālāju apsaimniekošana.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums, izplatības dinamika, jānoskaidro sugu ietekmējošie faktori katrā atradnē, jāpārbauda citas potenciālās atradnes. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, regulāri pļaujot zālājus un savācot sienu vai ekstensīvi ganot. Sugas labvēlīgs aizsardzības stāvoklis ir atkarīgs no dzīvotņu aizsardzības un atbilstošiem apsaimniekošanas pasākumiem. Nav pieļaujama mitro dzīvotņu susināšana.
Autore: Dana Krasnopoļska.
Summary. Snow parsley – Kadenia dubia. It is rare in Latvia, with an uneven distribution, mainly found in eastern Latvia. The EOO is 20,537 km2, and the AOO – 624 km2. Over the past 30 years, as the level of research has increased, the EOO and the AOO have significantly increased. There is no information from the earlier recorded localities in western Latvia, where the species was found near Annenieki in 1972 and south-western Kurzeme (no recent surveys carried out there). No studies have been conducted on the population size and distribution. K. dubia grows as single plants or in large groups reaching several thousand individuals. The species occurs in wet meadows, coniferous forests on wet mineral soils, riparian shrubberies, rarely sparse broadleaf forests, fallows, floodplain grasslands, pastures, ditches and roadsides, dry and wet heaths. The species is threatened by the cessation of semi-natural grassland and heath management, inappropriate management, changes in land use. Approximately 80% of the population is concentrated in protected areas, e.g., in the “Dvietes paliene” and “Aiviekstes paliene” Nature Parks, the “Sitas un Pededzes paliene”, “Rūjas paliene” and “Vidusburtnieks” Nature Reserves. Rich subpopulations are found in the “Lubāna mitrājs” and “Burtnieka ezera pļavas” Nature Reserves and the “Dvietes paliene” Nature Park. The population size, distribution, and threats should be clarified, and other potential localities should be examined. The preservation of habitats suitable for the species should be ensured by regular grassland and heath management.
Literatūras saraksts
