Morfoloģija un bioloģija. Marmora rožvabole ir vidēji liela vabole, 19–25 mm gara, ķermenis masīvs. Galva, priekškrūtis un segspārni bronzas vai haki krāsā, spīdīgi, uz spārniem neregulāras formas mazi, gaiši plankumi. Vēders brūns, metāliski spīdīgs, vēdera sānos iegareni gaiši plankumi, ekstremitātes zaļas. Tēviņi slaidāki nekā mātītes, ar garenisku rieviņu uz vēdera posmiem (Ferenca 2021). Saproksilofāgs. Kāpuru attīstības ilgums ir divi gadi, tie attīstās lapu koku dobumos, kur barojas ar sadalījušos koksni. Kāpurs tipisks skarabeju dzimtai, ķermenis C veidā, balts līdz krēmkrāsas, galvabrūna. Pieaugušās vaboles (imago) lido saulainās dienās jūnijā un jūlijā, dzīvo dažas nedēļas. Barojas uz lakstaugiem, galvenokārt, dadžiem, sastopamas diezgan reti. Bieži apmeklē ievainotus kokus un barojas ar sulu, kas plūst no ievainojuma vietām (Ferenca 2021).
Izplatība. Suga izplatīta visā Eirāzijā no Francijas R daļas līdz Japānai un no Pireneju pussalas ziemeļiem līdz Skandināvijas pussalas centrālajai daļai. Tai ir izdalītas arī atsevišķas pasugas, un nesen ir vairākas reizes mainīts taksonomiskais nosaukums, radot nelielas neskaidrības par sugas izplatības areālu (GBIF 2021). Suga ir konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvija atrodas sugas izplatības areāla Z daļā. Zināmas vairāk nekā 100 atradnes izklaidus visā valsts teritorijā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 66 860 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 660 km2. Latvijā sugas izplatība un tās pārmaiņas nav pētītas. Tā kā valstī mazinās vecu, dobumainu koku daudzums un vecu, dabisku mežu platība (DAP 2020), paredzams, ka arī AOO mazinās.
Populācija. Sugas populāciju lieluma pārmaiņas ir neskaidras. Lietuvā un Somijā reģionālās populācijas mazinās. Dānijā suga ir izmirusi. Francijā un Zviedrijā reģionālās populācijas ir stabilas (Mannerkoski et al. 2010; Muona, Mattila 2021; SLU Artdatabanken 2020). Latvijā nav veikti sugas reģionālās populācijas pētījumi. Ņemot vērā, ka valstī mazinās dobumainu lapu koku daudzums, iespējams, sugas reģionālās populācijas lielums nākotnē varētu sarukt.
Biotopi un ekoloģija. Suga sastopama platlapju un jauktu koku mežos, atsevišķos kokos ganībās, stādījumos, piemājas dārzos, kapsētās. Kāpuri attīstās vecos, dobumainos lapu kokos, galvenokārt kļavās, liepās, ozolos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu ietekmē mežizstrādes izraisīta ekosistēmas degradācija, vecu koku daudzuma mazināšanās ainavā un vecu, dobumainu koku izciršana vai apzāģēšana. Liela daļa sugas atradņu ir alejās un parkos, kur vecus, dobumainus platlapjus nereti nākas cirst sabiedrības drošības dēļ, taču jaunāku koku, kuros veidojas vai veidosies dobumi, nav vai to ir pārāk maz. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo tās AOO ir 660 km2 un zināmo sugas apdraudējumu ietekmē tā sarūk. Tomēr sugas populācija nav sadrumstalota, un nākamajos desmit gados nav sagaidāmas lielas negatīvas populācijas pārmaiņas.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridisko statusu Latvijā iespējams pārskatīt. 54% zināmo atradņu ir ĪADT, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā. Lai aizsargātu sugu, jāsaglabā teritorijas ar veciem, dobumainiem kokiem, kas ir nozīmīgs substrāts arī vairāku citu retu un aizsargājamu vaboļu sugu kāpuru attīstībai. Jānodrošina, ka veci, dobumaini koki tiek cirsti tikai saskaņā ar sertificēta eksperta atzinumu. Jāveido koridori starp teritorijām ar lielu daudzumu vecu, dobumainu koku, izmantojot mākslīgās dzīvotnes. Tomēr suga ekoloģiski ir plastiskāka nekā, piemēram, lapkoku praulgrauzis, ar īsāku kāpuru attīstības ciklu un apdzīvo arī vidēji vecus, dobumainus platlapjus. Nav sagaidāms, ka tuvākajā laikā sugai draudētu izmiršana, tāpēc nav nepieciešami uz sugas saglabāšanu vērsti īpaši aizsardzības pasākumi.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Marbled rose-chafer – Protaetia marmorata. The species is distributed throughout Eurasia from western Europe to eastern Asia and from the north of the Iberian Peninsula to Northern Europe. Latvia is in the northern part of the distribution range. More than 100 localities are known in different parts of the country. The EOO is 66,860 km2, and the AOO – 660 km2. In Europe, the population of P. marmorata is stable, but the regional populations are declining in Finland and Lithuania, and the species is Regionally Extinct (RE) in Denmark. In Latvia, the size of the regional population and its trends are unknown, however, considering that the number of hollow deciduous trees necessary for the species is declining, it can be concluded that the population and the AOO are declining or will decline in the future. The species inhabits broadleaved and mixed forests, pasture woodlands, as well as old parks and avenues. This is a saproxylophagous, stenotopic species. Larvae develop in old hollow deciduous trees, mainly in maples, lime trees and Pedunculate oaks. The main threat is related to the removal and trimming of hollow trees and the time gap which developed between the existing generation of old trees and the next generation. To ensure the protection of the species, it is necessary to preserve hollow deciduous trees and to plant broadleaved trees. It must be made a legal requirement to obtain a written permit from a certified invertebrate expert prior to the felling of any old, hollow tree. Corridors between territories with many old, large, hollow deciduous trees need to be established using artificial habitats (artificial hollows). It is assessed as Near Threatened (NT) because it is ecologically flexible, able to colonise relatively small hollow deciduous trees, and the regional population of the species will likely not decline significantly in the next ten years. Most of the known sites with the species are within protected areas, for example, the Gauja National Park or the “Lubāna mitrājs” Nature Reserve. The species is included on the national list of protected species. The protection status of the species is proposed to be reviewed.
Literatūras saraksts
