Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 6–40 cm augsts lakstaugs. Cers skrajš. Stiebri stāvi vai nedaudz pacili, ar violetu nokrāsu. Lapas ierotījušās, šauras, 1–2 mm platas, pelēkzaļas, bez matiņiem, lapas augšpuse nedaudz raupja. Maksts kaila. Mēlīte līdz 2 mm gara, vesela, nosmailota. Ziedi skrajā, 5–20 cm garā skarā, zari ar īsiem, retiem dzelonīšiem. Vārpiņā 3–6 ziedi, vārpiņas gaišzaļas vai zilganzaļas. Putekšnīcas dzeltenas. Vārpiņas plēksnes smailas, gludas. Ārējā zieda plēksne ar smailu galu, bez akota. Vārpiņa līdzena, plēksnes cieši piegulst cita citai. Auglis – ovāls grauds. Zied jūlijā (Cepurīte 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Suga ir izplatīta no Skandināvijas pussalas D daļas līdz Nīderlandei, sastopama arī Lielbritānijā (Govaerts 2024). Latvijā ļoti reti sastopama Piejūras zemienē – dažas atradnes pie Lielupes ietekas jūrā, kā arī Ainažu apkārtnē (DAP 2023). Vēsturiskās atradnes ir Mērsragā un Kolkasragā un starp Vitrupi un Svētupi (Cepurīte 2003). Apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2, un sastopamības apgabals (EOO) ir 331 km2. Tomēr, tā kā mērķtiecīgi šīs sugas izplatības pētījumi nav bijuši, iespējams, tā sastopama biežāk. Turklāt suga ir ļoti līdzīga jūrmalas pukcinellijai P. maritima (Huds.) Parl. un attālajai pukcinellijai P. distans (Jacq.) Parl. Pēc izpētes potenciālā sugas kategorija varētu būt no LC līdz CR, tāpēc tā tiek vērtēta kā DD.
Populācija. Nav datu.
Dzīvotnes un ekoloģija. Mitru līdz slapju, vāji skābu līdz vāji bāzisku, barības vielām vidēji bagātu, iesāļu augteņu suga, kas aug klajās vietās (Tichý et al. 2023). Latvijā suga konstatēta applūstošos piejūras zālājos, īslaicīgi applūstošā smilšainā jūras liedagā sanešu joslā, vienu reizi nezālienē (Cepurīte 2003; DAP 2023).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas atradnes apdraud piejūras zālāju neapsaimniekošana, kuras dēļ tie aizaug ar niedrēm un krūmiem, kā arī rekreācija (izbradāšana).
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Konstatēta dabas liegumā “Randu pļavas”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lai aizsargātu sugu, jāpārbauda un jāaizsargā atradnes, kā arī jāaizsargā jūras krasta zonas dzīvotnes un jāatjauno un regulāri jāapsaimnieko piejūras zālāji. Lai precīzāk noteiktu nepieciešamos aizsardzības pasākumus, jāpēta sugas izplatība, populācijas lielums, dzīvotnes un apdraudējumi.
Autore: Laura Grīnberga.
Summary. Northern saltmarsh-grass – Puccinellia capillaris. Very rare in Latvia, occurring only in the Coastal Lowland (the mouth of the River Lielupe, Ainaži); old records from Mērsrags, Kolkasrags, and the coastal section between Vitrupe and Svētupe. The AOO is 12 km2, and the EOO – 331 km2. Since this species is similar to P. distans and P. maritima and targeted studies of the distribution and population size of these three species have not been conducted in Latvia, the calculations were not taken into account in determining the IUCN category. The possible species category is between LC and CR, therefore the species is considered DD. The population size is unknown. In Latvia, the species has been found in coastal grasslands, a temporarily flooded sandy beach and a weedy place. P. capillaris is a species of brackish coastal habitats. The threats are the lack of management of coastal grasslands leading to overgrowing with reeds and shrubs, and excessive trampling in recreational areas. The percentage of the population in protected nature areas is unknown. It has been found in the “Randu pļavas” Nature Reserve. To ensure the conservation of this species, surveys in the earlier recorded localities and other potential habitats are needed to specify the distribution, typical habitats, and population size.
Literatūras saraksts
