Morfoloģija un bioloģija. Neliela kaija. Pieaugušais putns balts ar gaiši zilganpelēku muguru un spārnu virspusi un melnu galvu. Ziemā balts ar tumšu pauri un ausu laukumu. Pārtiek galvenokārt no kukaiņiem un mazām zivtiņām. Sabiedrisks. Ligzdo kolonijās, bieži kopā ar lielo ķīri, upes zīriņu vai melno zīriņu. Ligzda slīkšņā vai uz zālaugiem klātas salas. Dējumā parasti trīs olas. Gadā viens perējums. Mazuļi pusligzdbēgļi. Gājputns, Latvijas populācija ziemo Eiropas R un DR daļā jūru piekrastēs, arī Baltijas jūrā tālāk no krasta (LOB 1999).
Izplatība. Sadrumstalots ligzdošanas areāls sniedzas no Skandināvijas un Baltijas valstīm līdz Ļenai Āzijas austrumos. Neliela populācija arī Ziemeļamerikas A daļā. Ziemo piekrastē Atlantijas okeāna Z daļā, Vidusjūrā, Melnajā, Kaspijas un Dzeltenajā jūrā (BirdLife International 2018). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā kopumā nedaudz pieaugusi, jo izplatības pieaugums Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā kompensēja izplatības mazināšanos areāla D daļā (Austrumeiropā) (Keller et al. 2020). Latvijā ligzdošanas izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir mazinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 52 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 32 540 km2. Latvijā ziemojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 708 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 37 504 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija pieaug (BirdLife International 2018). Eiropas populācijas tendence nav zināma. Igaunijā, Lietuvā un ilgtermiņā arī Baltkrievijā populācija sarūk. Īstermiņā Baltkrievijas populācija ir stabila. Krievijā ligzdojošā populācija ilgtermiņā ir stabila, bet īstermiņa tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 150–400 pāru (300– 800 pieaugušu indivīdu). Gan ilgtermiņa, gan īstermiņa populācijas tendence ir negatīva (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 39%. Latvijā ziemojošā populācija vidēji ir 12 839 indivīdi (8559 pieauguši indivīdi). Turpinoties pašreizējai tendencei, trijās paaudzēs tā varētu samazināties par 96%.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdošanas biotops ir ar virsūdens augāju bagāti ezeri un dīķi (LOB 1999). Ziemo galvenokārt atklātā jūrā. Paaudzes ilgums: 4,9 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud dzīvotņu degradācija, tostarp hidroloģisko apstākļu pārmaiņas. Suga ir jutīga pret naftas noplūdēm un citu veidu jūras piesārņojumu, tostarp lauksaimniecības noplūdēm. Sugai ir risks iet bojā zvejnieku tīklos un atkrastes vējparkos. Traucējumu var radīt kuģu satiksme (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” mazais ķīris ir izveidošanas mērķsuga 21 ĪADT. Ligzdojošie mazie ķīri ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Engures ezers” un “Lubāns un zivju dīķi” (Račinskis 2004), bet neligzdojošie – putniem nozīmīgajās vietās “Piekraste no Nidas līdz Pērkonei” un “Piekraste no Ziemupes līdz Rīvai” (Račinskis, Stīpniece 2000). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāaizsargā kolonijas, tostarp jānovērš traucējumi ligzdošanas laikā. Lai aizsargātu ziemojošo populāciju, ir jānovērš traucējums un piesārņojums ziemošanas vietās jūrā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš, Antra Stīpniece.
Summary. Little Gull − Hydrocoloeus minutus. In Latvia, the breeding distribution declined between 1980–1984 and 2000–2004, while no considerable change in distribution occurred between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 52 km2, the EOO – 32,540 km2. The breeding population is estimated at 150–400 pairs (300–800 adult individuals). The long-term, as well as short-term population trend, is negative. Over three generations, the population has declined by 39%. The AOO of wintering birds is 708 km2, the EOO – 37,504 km2. The average wintering population is 12,839 individuals (8,559 adult individuals). If current trends continue, it could decline by 96% within three generations. The breeding habitat includes lakes and ponds that are rich in emergent vegetation. The species mainly winters in the open sea. The species is threatened by habitat degradation, including changes in hydrological conditions. The species is sensitive to oil spills and other types of marine pollution, including agricultural spills. The species is at risk of dying in fishing nets and at offshore wind farms. Marine vessel traffic may cause disturbance. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The protection of colonies, including the prevention of disturbances during the breeding season, is required for the conservation of the species. Prevention of disturbance and pollution at wintering sites at sea is required for the protection of the wintering population.
Literatūras saraksts
