Morfoloģija un bioloģija. Medainās antrodijas augļķermeņi ir klājeniski vai nedaudz spilvenveida, nereti ar izvirzījumiem; svaigi – ādaini, izkaltuši – korķaini līdz trausli. Klājeniskie augļķermeņi 2–4 mm biezi, līdz 10 cm gari. Reizēm veido nelielas cepurītes, tās ir līdz 2 cm platas un 1 cm biezas, virspuse nelīdzena, okerkrāsas līdz salmu dzeltena. Svaigam augļķermenim poru virsma dzeltenīgā krēmkrāsā, izkaltušam – tumši dzeltena līdz medus dzeltena, vaskaini caurspīdīga. Poras neregulāras, ar plānām sieniņām 1,0–1,5 uz 1 mm, uz slīpām virsmām var būt izstieptas, izlocītas. Smaržas nav, garša neitrāla. Sporas šauri eliptiskas, gludas, (4,5) 5–9 x 3,0–4,5 µm. (Ryvarden, Melo 2014). Augļķermeņi viengadīgi, bet var saglabāties vairākas sezonas.
Izplatība. Sastopama Eirāzijā. Eiropā aug boreālajā un hemiboreālajā zonā, visvairāk zināma Skandināvijas pussalā (GBIF 2025). Latvijā sastopama samērā reti. Pirmo reizi konstatēta 1998. gadā Zemgalē, Līvbērzes tuvumā. Mūsdienās zināmas apmēram 80 atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 51 709 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 256 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušo indivīdu skaits ir aptuveni 310.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa brūno trupi. Aug uz atmirušas apšu un vītolu koksnes – uz kritalām, retāk uz stāvošiem sausokņiem. Sastopama vecos lapu koku, pārsvarā apšu, un jauktos mežos, kuros ir daudz vecu koku un kritalu.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud vecu lapu koku mežu platību mazināšanās, apšu kritalu trūkums vecos mežos. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. ĪADT – Teiču un Krustkalnu dabas rezervātos, dabas liegumā “Klešniku purvs” un citās – atrodas mazāk nekā puse sugas reģionālās populācijas. Sugas aizsardzības nolūkā jāsaglabā veci lapu koku meži ar apsēm, kā arī tajos esošās kritalas. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Honeyed porecrust – Flavidoporia mellita. Found in Eurasia. In Europe, it grows in the boreal and hemiboreal zones, and is best known in Scandinavia. It is relatively rare in Latvia, with approximately 80 known localities in different regions. The EOO is 51,709 km2, and the AOO – 256 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is about 310. It is a wood saprotroph, causing brown rot. It grows on dead wood of aspen and willows - on fallen logs, and less frequently on standing dead trees. It occurs in old deciduous forests, mostly aspen, and in mixed forests rich in old trees and dead wood. The species is threatened by the reduction of old broadleaved forests and the lack of aspen logs in old forests. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a very small regional population. Not included in the EU or Latvian lists of protected species. It is proposed to be included on the list of protected species in Latvia. Less than half of the regional population is found in protected nature areas, e.g. the Teiči and Krustkalni Strict Nature Reserves, the “Klešniku purvs” Nature Reserve and others. Old deciduous forests with aspen and the fallen logs they contain should be preserved in order to protect the species. Research is needed on the species’ distribution, ecology and threats.
Literatūras saraksts
