Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 25 cm augsts ziemzaļš lakstaugs. Saknenis ložņājošs, sazarots, melns, gandrīz diegveida. Stublājs nezarots, ar trim vāji ieliektām ribām, bez centrālā dobuma, ar trim valekulāriem (perifēriem) dobumiem, veido skrajus kušķus. Maksts ar zobiņiem, 3–4 mm gara, cilindriska, zaļa vai melna. Zobiņi tumšbrūni, ar garām smailēm un šauru plēvjainu malu, garāki nekā maksts. Strobili ieslēgti augšējās makstīs, pa vienam, 3–6 mm gari. Sporas nobriest no jūnija līdz augustam (Eglīte, Šulcs 2000).
Izplatība. Suga izplatīta Āzijā, Ziemeļamerikā, Eiropas vidus un Z daļā. Lietuvā suga nav konstatēta, Igaunijā konstatēta ļoti reti, galvenokārt DA daļā un dažas vēsturiskas atradnes ir Sāmsalā (Eglīte et al. 1993; Estonian Flora Atlas 2020). Latvija atrodas tuvu sugas areāla DR robežai. Latvijā reģistrētas tikai dažas atradnes Gaujas Nacionālajā parkā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 136 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2. 20. gs. sākumā bija zināmas vēl divas atradnes valsts R daļā (Eglīte 2003), taču tajās atkārtoti suga vairs nav atrasta. Mērķtiecīga sugai piemērotu dzīvotņu izpēte nav bijusi. Iespējams, suga sastopama arī citviet, visticamāk, valsts A daļā, taču potenciālo atradņu skaits, ņemot vērā sugas dzīvotnes prasības, atrašanos areāla malā, ir neliels. Tiek uzskatīts, ka AOO nepārsniedz EN kategorijas slieksni.
Populācija. Populācijas lielums un dinamika nav zināma. Aplēsts, ka kopējais indivīdu skaits valstī nepārsniedz 250.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug gan klajās, gan noēnotās mitrās vietās ar skraju augāju. Mitri skujkoku meži, upju un ezeru krastmalas, dīķmalas u. c. mitrāji ir sugas dzīvotnes Ziemeļamerikā. Augsne smilšaina vai mālaina (North Carolina Plant Toolbox 2024). Eiropā tā tiek raksturota gan kā mežu, gan dzīvotņu ar skraju augāju suga, kas var augt arī uz klintīm (Chytrý et al. 2020; Axmanová 2022). Zviedrijā tā aug mežos, mitros un slapjos zālājos, klajos purvos, arī uz klintīm (SLU Artdatabanken 2024). Latvijā sastopama ēnainos skujkoku, galvenokārt egļu mežos, retāk uz smilšakmens atsegumiem (Eglīte, Šulcs 2000; Eglīte 2003). 2021. gadā atrasta jaunā baltalkšņu un ošu mežā pie avota iztekas (Baroniņa 2022).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ekosistēmas izmaiņas un degradācija mežizstrādes rezultātā, kā arī mežu susināšana. Atsegumos to var apdraudēt nogruvumi.
Aizsardzība. Suga konstatēta tikai Gaujas Nacionālajā parkā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Svarīgi atradnēs nepieļaut mežizstrādi un citas darbības, kas izraisa būtiskas pārmaiņas sugas dzīvotnē. Ieteicama jaunu atradņu meklēšana sugai piemērotās dzīvotnēs, populācijas lieluma novērtēšana. Jāizvērtē, vai esošais Gaujas Nacionālā parka zonējums un tur pieļaujamās darbības nodrošina sugas atradņu saglabāšanu.
Autori: Ieva Roze*, Ansis Opmanis.
Summary. Dwarf scouring-rush – Equisetum scirpoides. Very rare in Latvia. The EOO is 136 km2, and the AOO – 16 km2. There are only a few localities in Latvia, and only in the Gauja National Park. At the beginning of the 20th century, two more localities were known in western Latvia, where the species is probably extinct. However, no targeted research in the potential localities of the species has been conducted. E. scirpoides may be present elsewhere, most likely in eastern Latvia, although the number of potential localities, considering the habitat requirements and the location close to the south-western border of the range, is small. Based on that, it is assumed that the AOO does not exceed the EN category threshold. The population size and its dynamics are unknown. The estimated number of individuals in Latvia does not exceed 250. The species occurs in shady coniferous, mainly spruce, forests; in shady, moderately humid spring-fed coniferous forests, and less commonly on sandstone outcrops. The species is threatened by ecosystem changes and degradation caused by logging and forest drainage. It is important to prevent intensive forestry operations and other activities that cause significant changes in the species’ localities. It is recommended to explore the potential habitats and estimate the population size.
Literatūras saraksts
