Atgriezties
Stipri apdraudēta (EN)

Melnā klija

Milvus migrans (Boddaert, 1783)
EN – ligzdojošā populācija (L)

 
Stipri apdraudēta (EN)

Melnā klija

Milvus migrans (Boddaert, 1783)
EN – ligzdojošā populācija (L)

Foto: Selga Bērziņa – melnā klija.
Foto: Aigars Kalvāns – melnās klijas ligzdošanas biotops.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: vanagu Accipitridae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN D, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: LC 2021, LC 2020.
Statuss tuvējās valstīs: Zviedrija (EN 2020), Somija (CR 2019), Igaunija (EN 2019), Lietuva (EN 2021).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 1.1. Boreālais mežs, 1.4. Mērenās joslas mežs, 5.1. Iekšzemes mitrāji – pastāvīgas upes/strauti/
tērces (ieskaitot ūdenskritumus), 5.5. Iekšzemes mitrāji – pastāvīgi saldūdens ezeri (>8 ha), 15.3. Akvakultūru dīķi.
    Draudi: 9.3. Lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes piesārņojums, 5.3. Mežizstrāde un koksnes
ieguve, 5.1. Sauszemes dzīvnieku medīšana un vākšana, 3.3. Atjaunojamā enerģija.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība,
6.4. Atbalsta maksājumi.
Konvenciju pielikumi: CITES II, Bernes II, Bonnas II.
Putnu direktīvas pielikums: I.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS, ML.
LSG iepriekšējie izdevumi: 4. kat. (1985), 2. kat. (2000).

 

Morfoloģija un bioloģija. Kraukļa lieluma plēsējputns ar gariem, diezgan platiem spārniem un garu, galā sekli šķeltu asti. Apspalvojums tumši brūns, galva gaišāka. Pārtiek galvenokārt no beigtām zivīm un sīkiem ūdensdzīvniekiem, arī no maitas. Ligzdu būvē dažādu sugu kokos. Izklājumā bieži izmanto papīru, lupatas un līdzīgus atkritumus. Dējumā 2–3 olas, gadā viens perējums. Mazuļi ligzdguļi. Gājputns, ziemo Āfrikā un Tuvajos Austrumos (LOB 2002; Harrison, Castell 2002).

Izplatība. Ligzdošanas areāls aptver gandrīz visu Eiropu (izņemot Z daļu, Lielbritāniju un Īriju), iesniedzas arī Ziemeļāfrikā un iekļauj lielāko daļu Āzijas, ligzdo arī Austrālijā. Ziemo Āfrikā (galvenokārt uz dienvidiem no Sahāras), Tuvajos Austrumos, no Indijas līdz Japānai un Austrālijā (BirdLife International 2021a). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā palielinājusies, it īpaši areāla Z daļā (Keller et al. 2020). Latvijā sugas izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir mazinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.– 2017. gadu nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 88 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 58 731 km2.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija stabila (BirdLife International 2021a). Eiropā populācija pieaug. Krievijā populācija pieaug. Baltkrievijā un Lietuvā populācija ilgtermiņā sarūk, īstermiņā Baltkrievijas populācija ir stabila, bet Lietuvas – pieaug (BirdLife International 2021b). Latvijā ligzdojošā populācija ir 49–74 pāri (98–158 pieauguši indivīdi). Tā pieaug gan ilgtermiņā, gan īstermiņā (Ķerus u. c. 2021).

Biotopi un ekoloģija. Ligzdo mežos dažādu ūdenstilpju – zivju dīķu, ezeru, ūdenskrātuvju, arī lielāku upju – tuvumā (LOB 2002). Paaudzes ilgums: 9,3 gadi (BirdLife International 2021b).

Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, bet Eiropas līmeņa novērtējumā ir norādīts, ka tiek iegūta citur Eiropā (BirdLife International 2021).

Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai, papildinot ar eksperta vērtējumu. Sugu apdraud ūdens piesārņojums. Mežsaimnieciskā darbība var ietekmēt dzīvotni un radīt traucējumus. Dažviet Eiropā suga tiek apkarota. Potenciāli to negatīvi var ietekmēt vējparku attīstība (BirdLife International 2021).

Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” melnā klija ir viena no izveidošanas mērķsugām 22 ĪADT. Sugai nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu melno kliju, ir jāveido mikroliegumi ligzdošanas vietās un jānovērš ķīmiskā piesārņojuma noplūde no lauksaimniecības zemēm.

Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.

Summary. Black Kite − Milvus migrans. In Latvia, the distribution of species declined between 1980–1984 and 2000–2004, while no considerable change in distribution occurred between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of breeding population is 88 km2, the EOO – 58,731 km2. The breeding population is estimated at 49–74 pairs (98–158 adult individuals). The population is increasing in the long term as well as in the short term. It nests in forests near various water bodies – fishponds, lakes, reservoirs and larger rivers. The species is threatened by water pollution. Forestry activities can affect the habitats and cause disturbance. The species is being persecuted in some parts of Europe. Potentially, the species may be negatively affected by wind farm development. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The creation of micro-reserves at breeding areas and preventing the runoff of chemical pollution from agricultural land are required for the conservation of the species.

Literatūras saraksts

BirdLife International 2021a. Milvus migrans. The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T181568721A206588554. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-3.RLTS.T181568721A206588554.en. [skatīts 04.01.2023.]
BirdLife International 2021b. Milvus migrans (Europe assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T181568721A166444585. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-3.RLTS.T181568721A166444585.en. [skatīts 04.01.2023.]
Harrison, C.J.O., Castell, P. 2002. Bird Nests, Eggs and Nestlings of Britain and Europe with North Africa and the Middle East. London: HarperCollins Publishers, 474.
Keller, V., Herrando, S., Vořišek, P., Franch, M., Kipson, M., Milanesi, P., Marti, D., Anton, M., Klvaňova, A., Kalyakin, M.V., Bauer, H.-B., Foppen, R.P.B. 2020. European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change. Barcelona: European Bird Census Council & Lynx Edicions, 967.
Ķerus, V., Dekants, A., Auniņš, A., Mārdega, I. 2021. Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 511.
LOB 2002. Latvijas meža putni. 2. izdevums. Rīga, 224.
Račinskis, E. 2004. Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgās vietas Latvijā. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 176.
Projekta finansētāji un partneri