Morfoloģija un bioloģija. Melnajam jūrasgrundulim ir drukns, iegarens ķermenis garumā līdz 18 cm, Baltijas jūrā ‒ līdz 10 cm. Acis izvirzītas uz āru, tuvu viena otrai, lūpas biezas. Divas muguras spuras, pirmā augsta un smaila ar sešiem stariem (līdzīgajam divplankumu jūrasgrundulim Pomatoschistus flavescens muguras spura ir noapaļota, un tajā ir septiņi stari). Vēdera spuras saaugušas kopā un veido piesūcekni. Izteikts dzimumdimorfisms – tēviņiem platākas nepāra spuras, īsāka pirmās muguras spuras pamatne un mazāks ķermeņa augstums. Krāsojums mainās atkarībā no vides un no indivīdu vecuma, parasti ķermenis ir vidēji līdz tumšbrūns ar tumšākiem plankumiem sānos. Vēders no dzeltenīga līdz baltam, galvas apakša tumša. Krūšu spuras no dzeltenām līdz melnām, vēdera spuras melnas, muguras spuras un astes spura dzeltenpelēka ar tumšiem punktiem. Nārsta laikā tēviņi kļūst ogļmelni. Dzimumgatavību sasniedz otrajā dzīves gadā. Pēc iznēršanas ikrus apsargā tēviņš. Dzīves ilgums līdz četriem gadiem (Plikšs, Aleksejevs 1998; Ojaveer 2003; SLU Artdatabanken 2020).
Izplatība. Suga sastopama Atlantijas okeāna piekrastē no Senegālas līdz Norvēģijai, iekļaujot arī Vidusjūru, Melno jūru, Britu salu R piekrasti un Baltijas jūru (Kovacic et al. 2015). Baltijas jūrā sastopama pārsvarā D daļā, Z virzienā izplatīta līdz Olandes salām un Turku arhipelāgam (Ojaveer 2003). Latvijas ūdeņos sastopama ļoti reti, vienīgie novērojumi zinātniskajās uzskaitēs bijuši Baltijas jūras atklātās daļas Papes, Jūrmalciema piekrastē, Irbes upes grīvas rajonā, kā arī Kolkas piekrastē, taču, domājams, suga piekrastes zonā ir izplatīta plašāk. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 2714 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2 (BIOR dati).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Eiropas mērogā suga ir novērtēta kā neapdraudēta (LC) (Kovacic et al. 2015). Baltijas jūrā kopumā suga ir reta, taču Vācijas piekrastē sastopama samērā bieži un nav uzskatāma par apdraudētu (Ojaveer 2003). Baltijas jūrā nav drošu ziņu par reģionālās populācijas stāvokli. Latvijas ūdeņos suga ir ļoti reta, un pētījumi reģionālās populācijas novērtēšanai nav veikti. Līdz ar to suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Biotopi un ekoloģija. Jūras piekrastes suga, kas neveic tālas migrācijas (Plikšs, Aleksejevs 1998). Sastopama 2–70 m dziļumā gan uz smilšainām, gan uz dūņainām gruntīm, bieži apdzīvo jūraszāļu un aļģu audzes. Sastopama arī zema sāļuma ūdeņos, upju grīvu rajonos. Siltumu mīloša suga – lai tā vairotos, ūdens temperatūrai ir jāpārsniedz 12 oC. Nārsto no marta līdz septembrim. Ikri bentiski, tie tiek iznērsti dažādās iedobēs, piemēram, starp akmeņiem vai zem tukšām gliemeņu čaulām. Kāpuri pelaģiski. Galvenie barības objekti ir bentiski vēžveidīgie, gliemenes un tārpi, kā arī zivju kāpuri un mazuļi (Ojaveer 2003).
Izmantošana un tirdzniecība. Sugai nav saimnieciskas nozīmes.
Apdraudējums. Ir maz zināms par šo sugu apdraudošiem faktoriem. Kā viens no tiem tiek minēts svešzemju un invazīvās sugas (FinBIF 2019). Latvijas jūras ūdeņos apdraudējumu var radīt apaļā jūrasgrunduļa Neogobius melanostomus invāzija, jo abas sugas konkurē par barības bāzi.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Līdz šim ir zināmas sugas atradnes aizsargājamajās jūras teritorijās “Nida–Pērkone” un “Irbes šaurums”. Lai precizētu sugas izplatību un reģionālās populācijas attīstības tendences, ir jāveic monitorings, kura metodes ir pielāgotas sugas konstatēšanai. Sugas izplatības precizēšanai ir iespējams lietot vides DNS metodes. Ņemot vērā, ka sugas apdraudētības novērtējumam Latvijā šobrīd trūkst datu, sugas aizsardzības nepieciešamība ir pārskatāma nākotnē, kad ir veikti atbilstoši pētījumi.
Autors: Jānis Gruduls.
Summary. Black goby – Gobius niger. Distributed along the Atlantic coast from Senegal to Norway, including the Mediterranean Sea, the Black Sea, the west coast of the British Isles and the Baltic Sea. In the Baltic Sea, the species is mainly found in the southern part, extending north to the Åland Islands and the Turku Archipelago. The species is rare throughout the Baltic Sea, but is relatively common along the south coast and is not considered threatened. The species is very rarely detected in Latvian territorial waters, the only records in scientific surveys are from the coastal waters of the open Baltic Sea in Pape, Jūrmalciems, the mouth of the River Irbe and Kolka, but it is likely that the species is more widespread in the coastal zone. The EOO is 2,714 km2, and the AOO is 16 km2. No dedicated studies have been carried out to assess the regional population. Therefore, the species has been assigned the category Data Deficient (DD). It is a coastal fish, found at depths of 2–70 m on both sandy and muddy substrates, often inhabiting beds of seagrass and algae. Also found in low-salinity waters and estuaries. Invasion by Neogobius melanostomus may be a threat to the black goby. The species is not on the lists of species of EU importance and Latvian protected species. Specialised species detection targeted monitoring is needed to clarify the species' distribution and the regional population trends. Environmental DNA analysis can be used to clarify the distribution of the species.
Literatūras saraksts
