Morfoloģija un bioloģija. Melnā lācīša spārnu plētums ir 45–60 mm. Mātītes lielākas nekā tēviņi. Priekšspārni melni vai pelēcīgi, ar baltiem vai dzeltenīgiem plankumiem, zīmējums ļoti mainīgs, bet tēviņiem un mātītēm tas neatšķiras. Pakaļspārni koši sarkani vai oranži, ar melniem plankumiem. Krūtis melnas, vēderiņš sarkanīgi oranžs. Tauriņi ir aktīvi naktī un lido uz gaismu, mātītes mēdz būt aktīvas arī dienā. Lido maijā līdz jūlijā. Kāpuri ir melni ar gaišbrūniem matiņiem, galva un kājas sarkanīgas. Tie ir polifāgi un barojas uz dažādiem lakstaugiem, piemēram, ceļtekām Plantago spp., zemenēm Fragaria spp., biškrēsliņiem Tanacetum spp., parastā pelašķa Achillea millefolium, parastās nātres Urtica dioica, kaulenēm Rubus saxatilis, dzelzenēm Centaurea spp. u. c. Kāpuri ziemo un var ciest salā. Var būt sastopami pavasarī pēc ziemošanas, kad tie meklē vietu, kur iekūņoties. Iekūņojas aprīlī uz augsnes.
Izplatība. Areāls rietumpalearktisks, iekļauj Pireneju pussalu, Eiropas R un D daļu, sasniedz Āziju – Turciju, Irānu, Rietumsibīriju –, kā arī Ziemeļāfriku (Witt, Ronkay 2011). Bieži sastopams areāla dienvidos, piemēram, Bulgārijā un Horvātijā, vai tā austrumos – Urālos. Skandināvijas pussalā, Somijā un Igaunijā nav novērots (Jürivete, Õunap 2020). Lietuvā sastopams ļoti reti (Ivinskis, Rimšaitė 2018). Latvija atrodas sugas izplatības areāla Z daļā. Latvijā agrāk bija zināmas vairākas sugas atradnes Kurzemē un Vidzemē, vairāk to ir bijis Rīgas apkārtnē. Latvijā suga nav novērota vismaz 40 gadus – pēdējoreiz konstatēta 1983. gadā Pierīgā (Savenkov, Šulcs 2010). Datu trūkuma dēļ nav iespējams aprēķināt sugas sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO). Tomēr ir neliela iespēja, ka pastāv līdz šim neatklāta apakšpopulācija vai arī suga Latvijā atgriezīsies areāla fluktuācijas rezultātā.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Sastopama klajās vai atklātās mitrās vietās, palienēs, mežmalās, dārzos, parkos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud biotopa iznīcināšana, piemēram, aizaugšana ar kokiem un krūmiem, blīva apbūve, apdzīvotu vietu un tūrisma objektu intensīva attīstība un invazīvas augu sugas. Tā kā suga pēdējos 40 gados Latvijā nav konstatēta, tā novērtēta kā reģionā izzudusi (RE).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, jāpievēršas mērķtiecīgai jaunu atradņu meklēšanai, izglītojot ekspertus un sabiedrību par šo sugu, tai piemērotiem biotopiem un agrākajām atradnēm. Ja suga tiek konstatēta, jāaizsargā tās biotopi – jānovērš to pārkrūmošanās, jāierobežo invazīvās sugas, piemēram, Kanādas zeltslotiņas Solidago canadensis un Sosnovska latvānis Heracleum sosnowsky. Lai plānotu sugas turpmāko aizsardzību, jāveic pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, apdraudošajiem faktoriem.
Autors: Nikolajs Savenkovs.
Summary. Cream-spot tiger – Arctia villica. The distribution is western palearctic, covering western and southern Europe and reaching Asia and North Africa (Witt, Ronkay 2011). It is not recorded from the Scandinavian Peninsula, Finland and Estonia (Jürivete, Õunap 2020). It is very rare in Lithuania (Ivinskis, Rimšaitė 2018). The regional population in Latvia is situated at the northern part of the species’ range. In Latvia, there are several known localities in the Kurzeme and Vidzeme regions, and more in the vicinity of Rīga. The species was last recorded in Latvia in 1983 (Savenkov, Šulcs 2010). To calculate the EOO and AOO of the species in Latvia, the information on its occurrence is too outdated. However, there is a small likelihood that an unknown subpopulation exists or that the species will return to Latvia due to of range fluctuation. Quantitative studies on the regional population size and changes in Latvia have not been conducted. The species occurs in open wetlands, floodplains, forest edges, gardens, parks, etc. The species is threatened by habitat destruction, such as overgrowth with trees and shrubs, dense housing, intensive development of residential and tourist areas. As the species has not been recorded in Latvia in the last 40 years, it is assessed as Regionally Extinct (RE). It is a protected species in Latvia. The legal protection status of the species in Latvia must be maintained. Conservation of the species must focus on a targeted search for new localities, educating professionals and nature enthusiasts about the species, suitable habitats, and former localities. If the species is found, its habitats should be protected by preventing habitat overgrowth and controlling invasive plant species, such as Heracleum sosnowskyi and Solidago canadensis. Further conservation planning for the species requires research on the size, distribution and trends of the Latvian regional population, as well as on threat factors.
Literatūras saraksts
