Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–80 cm augsts lakstaugs, kaltējot melnē. Saknenis īss, paresnināts. Stublājs stāvs, šķautņains. Pielapes 0,6–1 cm garas, 0,1–0,2 cm platas, lineāras, pamats pusbultveida. Lapu apakšpuse pelēkzaļa, lapiņas 6–12, 1,5–3,5 cm garas, 0,5–1,5 cm platas, eliptiskas, gals ar dzelonīti. Ziedkopa – ķekars, tajā 2–10 ziedi, ziedkopas kāts apmēram vienādā garumā ar lapu. Zieds 1–1,5 cm garš. Kauss zvanveida, augšējie zobiņi ļoti sīki, apakšējie zobiņi garāki nekā augšējie. Vainags 0,9–1,4 cm garš, zili violets. Pāksts 3,5–5,5 cm gara, 0,4–0,6 cm plata, lineāra. Sēklas 8–12, ieapaļas, brūnas. Zied no jūnija līdz jūlijam (Tabaka 2003; Roze 2015). Paaudzes ilgums ir 15 gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga ir izplatīta Eiropā, izņemot Z daļu. Lietuvā suga sastopama gandrīz visā valstī, Igaunijā tikai R daļā (Tabaka et al. 1996). Latvijā sastopama samērā reti, galvenokārt R daļā (Roze 2015). Sastopamības apgabals (EOO) ir 52 487 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 500 km2. EOO ir nedaudz mainījies, salīdzinot ar 20. gs. beigās zināmo sugas izplatību (Tabaka 2003), jo kopš 1991. gada nav reģistrēti novērojumi vietām valsts DR un ZA daļā. Tomēr, tā kā nav veikta mērķtiecīga vēsturisko atradņu inventarizācija, nevar droši uzskatīt, ka suga šajos reģionos būtu izzudusi.
Populācija. Populācija Latvijā stipri sadrumstalota, mazinās indivīdu skaits atradnēs. Populācijas lielums nav zināms. Vienā atradnē parasti reģistrēti vairāki desmiti indivīdu, reti – lielas audzes dažu desmitu kvadrātmetru platībā (DAP 2024).
Dzīvotnes un ekoloģija. Sausu, kaļķainu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga (Axmanová 2022a, b, c). Izplatības areāla centrālajā daļā tās optimālās dzīvotnes ir dažādi platlapju meži un saulainu sausu mežmalu sabiedrības (Sádlo et al. 2007). Mežos tā aug galvenokārt laucēs un mežmalās, arī gar meža ceļiem, izcirtumos (Dřevojan et al. 2016). Latvijā suga konstatēta galvenokārt vidēji auglīgos priežu mežos, platlapju, it īpaši ozolu, mežos, mežmalās, gar meža ceļiem, laucēs.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais drauds sugai ir intensīva mežsaimnieciskā darbība, it īpaši, ja notiek mežaudžu atjaunošana ar egli vietās, kur iepriekš bijis priežu vai platlapju mežs.
Aizsardzība. Suga ir konstatēta Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos, dabas parkos “Engures ezers”, “Abavas senleja” u. c. Apmēram puse sugas atradņu atrodas ārpus ĪADT un mikroliegumiem.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Galvenais aizsardzības pasākums – neatjaunot mežaudzi ar egli vietās, kur pirms tam bijis priežu vai platlapju mežs. Nav pieļaujama intensīva mežsaimniecība sugas atradnēs, taču, iespējams, dažviet jāuzlabo gaismas apstākļi sugas augšanas vietās. Tas jāizvērtē katrā konkrētā vietā. Jāinventarizē sugas vēsturiskās atradnes, jāmeklē jaunas atradnes, jānosaka populācijas lielums. Jāizvērtē, vai nozīmīgākajās sugas atradnēs, kas atrodas ĪADT, ir sugas saglabāšanai atbilstošs aizsardzības režīms.
Autore: Ieva Roze.
Summary. Black pea – Lathyrus niger. It is relatively rare in Latvia, mainly found in the western part of the country. The EOO is 52,487 km2, and the AOO – 500 km2. The EOO has changed slightly compared to what was known at the end of the 20th century, as no observations of the species have been recorded in south-western and north-eastern Latvia after 1991. However, since no targeted survey of the species’ earlier recorded localities has been carried out, it cannot be undoubtedly assumed that the species is extinct from these places. The population size is unknown. Most often, several dozen individuals are recorded per site, though large groups are rare. The population in Latvia is highly fragmented, and the number of individuals at the sites is decreasing. The species has been found mainly in moderately nutrient-rich pine forests, broadleaf, especially oak, forests, forest edges, along forest roads and in forest glades. The main threats to the species are forestry operations, especially clearcutting and following reforestation with spruce monocultures in places that had been pine or broadleaf forests. Approximately 50% of localities occur in protected areas, e.g., the Gauja and Ķemeri National Parks, the “Engures ezers” and “Abavas senleja” Nature Parks. Logging in the species’ habitats, as well as reforestation with spruce in places where there was previously a pine or broadleaf forest, should not be permitted. An inventory of the earlier recorded localities and new potential localities must be conducted, and the population size must be determined.
Literatūras saraksts
